Tag Archives: Alison Sudol

Fantastiski foršās būtnes jeb kā es piedevu JKR

Standarta

Uz šo filmu gāju, pilna cerību. Internets mani it kā atbalstīja. Bet arī “Cursed Child” gāju pirkt, pilna cerību. Un tas īpaši labi nebeidzās. Šis gan nav CC. Paldies visiem dieviem! “Fantastiskās būtnes – un kur tās meklēt” (Fantastic Beasts and Where to Find Them) ir viss tas, kā dēļ es vispār iemīlēju JKR un Harija Potera burvju pasauli. Stāsts ir pārdomāts, ar atsaucēm un mājieniem, tas ir vizuāli satriecošs (tas gan pateicoties mājas elfu, kas zīmē specefektus, čaklajām rociņām), saturiski bagātīgs un jautrs! Un sirsnīgs. Un tumšs! Ehhh… Īstie fani elsa un pūta katrā ainā, kas atsaucās uz nākotnes notikumiem, simboliem vai personāžiem. Un skaidrs, ka neviens personāžs šai filmā nav nejaušs. Mēs jau nu zinām!

Un visi tie maģiskie radījumi! AAAAAAAAAAAAAAAA! Man jau no paša sākuma HP sērijā ļoti patika stāsti par maģiskajām būtnēm, to apraksti un īpašās īpašības. Un šitā filma ir vnk konfekte priekš manis. Jo te viņu ir papilnam, viņi ir pirmajā vietā, daudz, krāšņi un izteiksmīgi. Viņi nav tikai nosaukumā vai tikai fona dekors cilvēkiem un viņu svarīgajām darīšanām. Te ir pilna filma ar visburvīgākajiem un bīstamākajiem radījumiem. Un viņi ir tik skaisti! JKR uzrakstītā it kā Ņūta Skamandera grāmata man savulaik sagādāja diezgan lielu vilšanos, jo tā bija smieklīgi plāna. Šī filma man to kompensē! Beidzot!

Video tālāk ir maziņš maiteklis, jo ietver filmas ainu ar Niffler, kas uz spīguļiem un zeltiem ir trakāks par žagatu! Un veiklāks! Un mīlīgāks! Var skatīties un var neskatīties. Bet pēc šīs filmas daudzi iet mājās un sapņo par tādu nebēdnīgu niffleri (neatceros, kā viņš bija latviskots).

Otra labākā lieta te ir tā, ka šis stāsts ir pilnīgi jauns un nezināms. Nedaudz riskanti (atkal atceroties vasaru), bet aizraujoši, jo neko iepriekš nevar īsti paredzēt. Tā, tagad es mazliet nomierināšos un savākšu domas.

Notikumi risinās Amerikā, Zelta laikmetā. Ņujorkā ierodas Ņūts Skamanders, un viņam ir līdzi čemodāns, kurā ir šis tas paslēpts. Hermiones apburtā rokassomiņa ir tikai bērna šļupsti, salīdzinot ar šo koferīti. Protams, gadās nejaušības un neveiklības, un no tā koferīša ar kāda vientieša palīdzību pasprūk daži maģiski radījumi, ko Ņūts mēģina sadzīt rokā, pa ceļam iekuļoties darīšanās ar MACUSA (Magical Congress of the United States of America). Tas nosaukums mani reāli sasmīdināja, jo rīmējas ar “yakuza”. Un, lai gan Amerikā dzīve ir kā ballīte, šie ir laiki, kad attiecības starp vientiešiem un burvjiem ir ļoti saspīlētas, vajadzīga vien dzirkstele, lai izceltos karš. Burvji tiek mudināti slēpties vai pat apspiest savas spējas. Un šī tumšā sižeta līnija ir viena no galvenajām. Otra, protams, ir maģiskie radījumi, kurus Ņūts ļoti mīl un aprūpē, un viņa vēlme ir parādīt pārējiem burvjiem, ka no šiem brīnišķīgajiem, košajiem un maģiskajiem zvēriem nav jābaidās. Visumā filmā ir labi noturēts līdzsvars, tā ir gan tumša, gan krāšņa, jautra un sāpīga. Šeit vairāk nekā HP sērijā var redzēt sadzīvisko pusi, kā burvji gandrīz neko nedara bez maģijas palīdzības – vai tā ir ēst gatavošana vai ģērbšanās.

Šī ir tā filma, kurai es tiešām varu tīru sirdi ieteikt izvēlēties 3D versiju – efekti ir tiešām iespaidīgi. Bauda acīm un fantāzijai. Stāsts pats ir ļoti labs un aizraujošs. Aktierdarbs – izcils! Un ne tikai no Edija Redmeina puses. Domāju, ka gandrīz visi ļoti iemīļos to nabaga vientiesi 🙂

Reti gadās, kad cerības sakrīt ar realitāti, tāpēc vērtējums – 9/10 (vienu zvaigzni noņemu dēļ garlaicīgajiem ASV birokrātiem, kuri stāstam neko neiedod, un par vienu personāžu, kura motivācija un tālāka eksistence palika nedaudz neskaidra, bet tas varbūt (ļoti cerams) precizēsies nākamajā filmā)