Tag Archives: Mark Forsyth

Decembra romantika #2

Standarta

Doma par Ziemassvētku grāmatu lasīšanu tieši decembrī brīnumainā kārtā man ienāca prātā gana laicīgi, tāpēc jau novembrī biju sarūpējusi kaudzīti, uz kuru skatījos ar lielu nepacietību. Bet tad grāmatu e-veikals Wordery kā savu nedēļas grāmatu sareklamēja Mark Forsyth grāmatu “A Christmas Cornucopia”. Ne jau, ka man to ļoti vajadzētu, bet gribējās gan. Drusku ar sevi pastrīdējos, palasīju fragmentu Amazonē un secināju, ka vajag arī šo. Pēc tās izlasīšanas pilnībā varu apstiprināt, ka šis bija ļoti labs pirkums.

Ar ko lai sāk? Laikam ar to, ka apbrīnoju, ka autors ir spējis pārstrādāt tādu apjomu dažādas informācijas, faktu un folkloras tik viegli lasāmā un uzjautrinošā grāmatā. Visas grāmatas garumā ieturētais ironiskais stils tomēr nevienā brīdī nebojā iespaidu par Ziemassvētkiem, tādiem, kādi tie nu mums tagad ir – ļoti komerciāli, balstīti uz sadomātām lietām un pilni visādiem neloģismiem. Nē, šī ir drīzāk tāda kā cilvēka dīvainību un Ziemassvētku unikālās ilgdzīvošanas svinēšana.

Un dīvainību šo svētku sakarā tiešām netrūkst. Kaut vai sākot ar to, ka nav īsti skaidrs, kad ir pasaules vēsturē teju slavenākās personas dzimšanas diena. Jēzus dzimšana ir aprakstīta tikai divos evaņģēlijos, turklāt katrā savādāk. Bet vai kāds tam pievērš uzmanību? Tak nē! Jo Ziemassvētku ludziņās abas versijas ir samiksētas kopā, droši vien piemetot vēl šo to. Par to, kā 3. gadsimtā rēķināja Jēzus dzimeni, vispār nerunāsim. Var tikai bolīt acis un smieties. Turpinot par ludziņām, viduslaikos tās bija ļoti populāras, īpaši par Ādamu un Ievu. Un jā, tādējādi ābele gluži nemanot pārvērtās eglē.

Šī grāmata ir vienkārši konfekte, pusi lasīšanas laika ķiķināju, otru pusi – brīnījos. Tagad visiem, ko satieku, uzmācos ar dažādiem faktiem par Adventes kalendāra izgudrošanu (kur Advente vienmēr sākas 1. decembrī – ļoti ērti), ko vispār nozīmē vārds “Advente”, Ziemassvētku kartiņām un korāļiem, kāpēc citi ziemeļbrieži patiesībā apsmēja Rūdolfu, kā Vašingtons Ērvings uzrakstīja satīru par ņujorkiešiem un Ziemassvētkiem, kas negaidot kļuva par totālu hītu, pārvēršot viņa jokus realitātē, nemaz nerunājot par visu garo Santaklausa vēsturi. Un beidzot sapratu, kāpēc “Dauntonas abatijā” viņi vienmēr atgriezās Dauntonā uz Ziemassvētkiem. Ehh… Lieliska un jautra grāmata, kas ļauj pasmaidīt par cilvēku dabu un pabrīnīties par vienu svētku garo un aizraujošo vēsturi. Rekomendēju gan faktu, gan svētku cienītājiem! Garšīgi!

Looking at Victorian Christmas cards is like studying the foul unconscious of a gentleman psychopath.

Kategorija: Ziemassvētku

Vērtējums: 5/5

 

Tikmēr paralēli lasīju kārtējo Ziemassvētku lubeni – Scarlett Bailey “Just for Christmas”. Šo gabalu izvēlējos tikai pēc tam, kad arī biju palasījusi fragmentu Amazonē, jo teiksim tā – apraksts uz vāciņa ir diezgan klišejisks. Tātad – Aleksa Munro mīl savu labāko draugu, kurš to, protams, ne nu redz, ne nojauš. Un, kad viņš paziņo, ka precēsies ar kkādu cacu, viņas sirds tiek salauzta miljons drupatiņās. Kā jau normāla sieviete, viņa sakrauj koferi un aizbēg uz valsts otru galu. Tiktāl klišejiski. Patiesībā viņa aizbēg ne tikai vīrieša dēļ, bet tas atklājas tālāk grāmatā, turklāt, ja nebūtu tas otrs notikums, ir pilnīgi iespējams, ka viņa mierīgi būtu kā kārtīga cietēja pat gājusi un dejojusi sava drauga kāzās. Tāpat viņa nevis vnk aizbēg uz pāris nedēļām, bet gluži pieaugušā veidā vispirms atrod darbu un tad pārceļas. Turklāt viņas profesija ir visai neparasta priekš sievietes – viņa ir ostas kapteinis! Šis ir uz mani labi nostrādāja, jo spriedu – ja tik neparasta profesija, varbūt būs arī citi pārsteigumi.

Tā nu Aleksa ierodas Kornvolas pilsētiņā Poldorā sākt jaunu dzīvi, kur viņa dabū dzīvesvietu komplektā ar smirdīgu kranci, kurš uzstāj uz pusgultas tiesībām, jo tā galu galā ir viņa māja. Poldora, protams, ir pilna ar cilvēkiem, kam ir savi prieki un bēdas. Ir daiļais tumšmatis Ruans, kurš, kā uzzinām vēlāk, bez krekla izskatās vēl labāk, nekā ar to. Ir pilsētas mēra/bāra īpašnieka meita Lūsija, kurai ir savi noslēpumi, kurus sargā viss miestiņš. Ir Poldoras vienīgās aristokrātiskās ģimenes atvase Sjū, kurai mantojumā ir maza pils un atbildība par šo pilsētiņu. Man brīžiem šķita, ka autore ir drusku pārcentusies ar varoņu un viņu individuālo stāstu daudzumu vienā grāmatā. Tas, protams, jauki ilustrē Poldoru un tās iedzīvotāju dažādību, turklāt ļauj pasaulei negriezties tikai ap Aleksu un viņas vīriešu problēmām, bet brīžiem tās fona informācijas ir par daudz, īpaši beigās, kad kopējam kokteilim tiek piemesti arī Aleksas šķirtie vecāki. Ja neskaita sīkas paviršības un pārspīlēti dramatiskos un mazticamos notikumus grāmatas beigās, šī bija patīkama romantiskā literatūra, kuras varoņi lielākoties ir ticami un uzvedas samērā loģiski.

Kategorija: Ziemassvētku romantiskais

Vērtējums: 3/5