Tag Archives: Little Women

“Mazās sievietes”

Standarta

Jau labu laiciņu atpakaļ sarunājām ar draudzeni, ka filmu “Mazās sievietes” (Little Women) noteikti iesim skatīties. Esmu sapratusi, ka man gluži labi patīk iepazīt literatūras klasiku vizuālā formātā, jo ar rakstisko es mēģinu cīnīties, bet padodos pie tiem vārdu plūdiem un teikumiem puslappuses garumā. Kad filmas iznākšanas brīdis bija jau teju klāt, draudzene paziņoja, ka vispār grāmata viņai neesot patikusi (!!!). Tad kāpēc mēs ejam uz šo filmu? Bet nu jau bija par vēlu, es biju noskaņojusies, Amerikas kinoakadēmija ir noskaņojusies, tai piešķirot 6 Oskara balvas nominācijas — iesim vien skatīt, kāda tā ir. Un, protams, aktieru sastāvs ļoti pievilcīgs, kurā ietilpst arī sen neredzētā Emma Vatsone, glītumiņš Džeimss Nortons un pati, pati Merila Strīpa.

Ja jums netraucē maitekļi, bet patīk uzskates materiāli, tad, lūdzu, reklāmas rullītis:

Man pašai gan patīk sev nebojāt prieku un izvairīties no reklāmas rullīšiem un citiem maitekļiem, tāpēc par sižetu pastāstīšu ļoti īsi. Filma ir par četrām māsām Amerikas Pilsoņu kara laikā — pašpuiku Džo, gleznotāju Eimiju, muzikāli apdāvināto Betu un ar aktrises talantu apveltīto, tomēr prātīgo Megu, kuras sapņi nav par pasaules slavu un īsto dzīvi kaut kur “lielajā pilsētā”. Šis ir sirsnīgs pieaugšanas stāsts, kur ir gan pašiestudētas teātra izrādes un jautrība, gan kautiņi un asaras. Tas runā par zaudējumiem (raudina kārtīgi!) un citām neizbēgamām dzīves lietām — šķiršanos, vilšanos, piedošanu, sapņiem un to piepildījumu dažādās un ne vienmēr — cerētajās formās.

Galvenās lomas atveidotājas Soršas Ronanas aktierspēle ir patiešām pārliecinoša (vai ar to pietiek Oskaram, to redzēsim), mazliet vīlos, ka Džeimss Nortons te ir tikai smuks ģīmītis, kas stāv un labi izskatās. Viņa teksti neaizņēma vairāk par vienu lappusi. Vismaz otrs redzamākais vīrietis Timotijs Šelamē paspīd vairāk. Merila arī ir te novīd maz, bet, protams, izteiksmīgi, atveidojot meiteņu naudīgo un ekscentrisko tanti (vai mēdz būt citādas tantes?). Šī ir riktīga sieviešu filma, kuru skatīties ar māsām, mammām, draudzenēm un novērtēt, cik ļoti labi, ka viņas mums ir, un cik daudz iespēju un brīvību ir 21. gadsimta sievietēm. Protams, ja ir lasīts/redzēts vairāk par vienu klasiskās literatūras paraugu par līdzīgu tēmu, šis stāsts var šķist jau pārāk labi pazīstams un iepriekšparedzams. Bet tas man tā pa īstam netraucēja, jo šī ir nevis vienkārši “feel good movie”, bet “feel very good movie”.

Life is too short to be angry at one’s sisters.

Kino no 24. janvāra