Tag Archives: crime

Decembra romantika #4

Standarta

Yo, romantika is back! Lai gan mans sākotnējais plāns, uzsākot šo rubriku, bija atrast ideālo Ziemassvētku romantisko romānu, visnotaļ drīz sapratu, ka medību lauki būs jāpaplašina uz vispārīgu tēmu “Ziemassvētki”, iekļaujot citas kategorijas, ja vien neesmu gatava pavadīt dienas, lasot seklus un bezjēdzīgus savārstījumus ar nelielu romantikas piesitienu. Un šogad secināju, ka patiesībā jau kvalitatīvas tematiskās literatūras netrūkst, spēj tikai izvēlēties. Attiecībā uz romantiku – ir acīmredzams, ka vismaz Amerika ir pilna ar autorītēm, kas ik gadu uz svētkiem izlaiž jaunu, švaku romāniņu. Gan jau ir viņām arī Pateicības dienas un 4. jūlija sērija, ne tikai Ziemassvētku vien, tāpat kā kovboju, amišu un futbola spēlētāju sērijas. Šādos brīžos man šķiet – es tiešām varētu labāk. Bet ko nu par to…

Sākšu ar romantiku. Šarlote Lūkasa “Tavs ideālais gads”. Šo grāmatu biju nedaudz nostalkojusi Zvaigznes mājaslapā, bet tā īsti neplānoju pirkt, līdz iegāju grāmatveikalā un ieraudzīju, cik tā ir smukiņa! (Ar tādām košas ceriņkrāsas (?) tonī nokrāsotām lappušu malām.) Nav noslēpums, ka es ķeros uz skaistiem vākiem. Šī varbūt īsti neklasificējas kā Ziemassvētku literatūra, tomēr tās notikumi iesākas tieši ap gadumiju. Un galu galā – noteikumus te izdomāju es.

1. janvāra rītā ļoti pareizais un visnotaļ pastīvais Džonatans dodas ikrīta skrējienā, burkšķot par izlietotajām petardēm un izdzertajiem šampīšiem, ar ko ir piedrazota viņa Hamburga. Pēc skrējiena viņš uz sava riteņa stūres atrod somu ar Jaunā gada plānotāju – pilnībā aizpildītu ar dažādiem plāniem un aktivitātēm. Un Džonatans, kurš neuzticas pazaudēto mantu birojam un kura dzīve rit komfortā, bet zināmā vienmuļībā, nolemj uzmeklēt plānotāja īpašnieku, bet tikmēr vadīties pēc dažiem tā ieteikumiem. Šī gada laikā Džonatans ne tikai sapratīs, kāpēc viņa sieva aizgāja pie viņa labākā drauga, bet arī piedzīvos pāris pavisam neierastas satikšanās un noslēgs dažas sasāpējušas būšanas. Viņš gan to vēl nezina.

Hannas stāsts sākas pāris mēnešus iepriekš – oktobrī, kad viņa kopā ar draudzeni atver bērnu brīvā laika aģentūru. Pasākumu gan mazliet nočakarē viņas draugs Simons, kas ņem un apslimst dienā, kad ir nepieciešams viņa maksimāls atbalsts. Bet nu Simons pēdējā laikā vispār ir ņerkšķis, kurš kopš darba zaudēšanas avīzē savas dienas pavada, dirnot uz dīvāna un tēlojot, ka sūta darba pieteikumus. Bet viņi trakoti mīl viens otru, tā ka gan jau viss sakārtosies. Hanna ir vienmēr pozitīva un tic labajām lietām. Tas, ko Hanna nezina – šis viņai būs sarežģīts gads. Un labi vien, ka nezina.

Grāmatas nodaļas ir uz maiņām – viena par Džonatanu, otra par Hannu. Un, lai gan mēs visi zinām, ka viņiem būtu jāsatiekas un, protams, jāiemīlas, liktenis-sliktenis viņiem ļoti ilgi neļauj satikties, uzturot intrigu dzīvu. Vispār ļoti aizrāvos ar šo gabalu, lai gan arī tam ir savas vājās un ne sevišķi loģiskās vietas. Bet tas bija patīkami savādāks, nekā jau ierastie romantiskās literatūras sižeti pat, ja beigās viss beidzas vairāk vai mazāk tāpat kā vienmēr. Turklāt arī tēli šķiet vairāk ticami, lai gan izdevniecības mantinieks ir vēl retāks eksemplārs par biržas mākleri/miljonāru 🙂

Bažas ir kā šūpuļkrēsls – tu esi nodarbināts, bet uz priekšu netiec.

Kategorija: Ziemassvētku/Jaunā gada romantiskais

Vērtējums: 4/5

 

Reids uz bibliotēku atkal padevās visnotaļ veiksmīgs, un pārnesu mājās Agatas Kristi “Piedzīvojums ar Ziemassvētku pudiņu”. Šīs grāmatas vāks būtībā ir īsta 90.to gadu esence – bezgaumības un skopuma lidojums. Varam tikai pieņemt, ka zaļais vāks ir atsauce uz Ziemassvētku eglīti. Lai gan visticamāk, ka nav gan. Bet priekš tā laika tulkojums ir pat pārsteidzoši labs, protams, spelčeku jau tad neviens nelietoja. Lai gan arī tagad nelieto.

Grāmatā ir apkopoti 6 stāsti – piecos darbojas Erkils Puaro, bet pēdējā – mis Mārpla. Pēdējais sižeta ziņā bija, manuprāt, vājākais, bet tieši šī stāsta lasīšanas laikā apbrīnoju, cik talantīga bija Kristi, ka spēja tik īsā gabaliņā attēlot tik daudz detaļu, uzburot patiešām pilnasinīgu ainu un personāžus. Visumā šis bija negaidīti izklaidējošs un iepriecējošs krājums, kur neviens stāsts nav par garlaicīgu vai garu, bet tieši pareizajās proporcijās. Jūtu, ka vajadzēs palasīt Kristi vēl – tas, kas tika lasīts jaunībs dienās, lielākoties ir veiksmīgi piemirsies. Un viņas grāmatas apmierina to manu krimiķu kāri, bet nav izstieptas uz 500 lappusēm un piebāztas ar miljons pārspīlētām sazvērestībām.

Ja ir iespēja novērot cilvēka dabu, to nekad nevar uzskatīt par veltīgu laika tērēšanu.

Kategorija: Ziemassvētku kriminālais

Vērtējums: 4/5

Advertisements

Decembra romantika #3

Standarta

Jā, jā, zinu – pienākusi janvāra pēdējā diena, kāds tur decembris? Bet, tā kā pamatīgi biju pārrēķinājusies ar Ziemassvētku lasīšanas plāniem, svētku grāmatas ievilkās janvārī. Šoreiz par pēdējām divām, un tad gan šo tēmu atlikšu līdz gada beigām.

Sākšu ar sliktāko, lai varu noslēgt uz pozitīvās nots ar labāko. Ar Lisa Dickenson grāmatu “The Twelve Dates of Christmas” es pamatīgi appirkos. Šī ir no tām grāmatām, kurām būtu vajadzējis apputēt aizmirstībā “autores” mīļajā dienasgrāmatā. Tiešām, tā ir tāds samocīts savārstījums, ka bail.

Neilgi pirms Ziemassvētkiem Klaudija izšķiras ar savu ilggadējo draugu. Bet, pateicoties labākajiem draugiem Penijai un Nikam, viņai nav gluži jāvada savas dienas skumjā vientulībā ar kabatlakatiem. Penija viņai organizē aklos randiņus, bet Niks – vienkārši randiņus. Tiktāl viss jauki. Tad atklājas, ka Klaudija, protams, mīl Niku jau kopš pamatskolas. Protams. Niks, protams, viņu arī, un to vien gaidīja, kad viņa izšķirsies. Protams. Te nu varētu būt saldās beigas, visi laimīgi utt. Bet nē, grāmata tikai pusē! Vajadzīgs sarežģījums! Darīsim tā – Penija arī mīl Niku! Kas var būt labāks par mīlas trijstūri? Mīlas trijstūris starp labākajiem draugiem! Šī ir tikai viena no apnicīgajām klišejām, ar ko ir piebāzta šī grāmata. Šķiet, ka mēra izjūtas šai autorei tiešām nav, jo viņa mēģina sastumt vienā grāmatā visas iespējamās un sen jau dzirdētās versijas par tēmu, pārlaistot to ar dāsnu sniega un karstvīna mērci. Galvenās varones uzvedība ir apmēram kā padsmitgadniecei, kura ir regulāri par kaut ko sasapņojusies, tai skaitā balerīnas karjeru, lai gan pēdējo 10 gadu laikā nav bijusi ne uz vienu deju stundu. Tāpat viņai iet ar vīriešiem. Un tad vēl pati autore, kura aizmirst, ka nedēļā ir 2 brīvdienas un 5 darbadienas, nevis otrādi, un regulāri aizmirst Klaudiju aizsūtīt uz darbu, tā vietā sūtot viņu pa veikaliem, tirdziņiem, kafejnīcām un randiņiem skaidrā dienas laikā. Un tad vēl viņa nespēj nekādi atcerēties, vai Klaudija bija uz randiņu vakar vai šodien. Vai varbūt aizvakar. Nu katrā ziņā vienmēr var teikt “šodien”, un tas būs gandrīz taisnība, ne?

Vienvārdsakot, nesakarīgs un vājš gabals, kuru gan noteiktā dvēseles stāvoklī (kad vajag vispārīgus savārstījuma tipa ieteikumus par jaunas dzīves sākšanu un Ziemassvētku noskaņas baudīšanu) varbūt pat var nosaukt par labu. Man gan nebija tāds dvēseles stāvoklis. Pabeidzu grāmatu tikai principa pēc – “one for the team” jeb – lai jums tas nav jādara 😀 Nelasiet šo grāmatu. Noteikti nē!

Kategorija: Ziemassvētku romantiskais

Vērtējums: 1/5

 

Pārejot pie labākām lietām – grāmata “Murder Under the Christmas Tree” mani iekārdināja gan ar nosaukumu, gan vāciņu un par spīti faktam, ka stāsti ir tā daiļliteratūras kategorija, kas man kaut kā galīgi neiet. Tomēr ik pa laikam es atkal pamēģinu – varbūt kas ir mainījies? Šoreiz cerības liku uz tematiku, jo šajā grāmatā ir apkopoti desmit stāsti par dažādām kriminālām izdarībām svētku sezonā. Jāatzīst, ka pirmie pāris stāsti man sagādāja diezgan pamatīgu vilšanos, un es jau sāku apcerēt, ka šitais būs vēl viens aplauziens. Bet tad īstajā brīdī situāciju izglāba A. Konana-Doila stāsts par zilo karbunkuli. Tas mani ļoti iepriecināja un sapurināja, un tālāk lasīju jau ar līksmāku un, iespējams, arī mazāk piekasīgu prātu. Stāsti aptver visdažādākos laikmetus un personāžus. Var just, ka daži ir tapuši laikos, kad bija pieņemts katru grāmatas nodaļu sākt ar maitekļiem jeb īsu satura izklāstu. Vai vismaz nosaukt grāmatu vai stāstu tā, lai visiem uzreiz viss ir saprotams. Piemēram, tāds ir stāsts “The Invisible Man”. Pat čaiņikam skaidrs, kurš te ir slepkava.

Visumā, ja neskaita to sākumu, esmu ar šo grāmatu ļoti apmierināta un varu ieteikt kā sezonālu izvēli (vai dāvanu) kriminālstāstu un/vai Ziemassvētku cienītājiem.

Kategorija: Ziemassvētku kriminālais

Vērtējums: 4/5