Gads, kurš izbija (2022)

Standarta

Vai es vēl protu uzrakstīt gada apskatu? Redzēsim.

2022. bija ražens lasīšanas gads. Pat par spīti emocionālajam stāvoklim, kādu radīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Un tomēr tas mani nenobremzēja tik ļoti, jo savu līdz šim nopietnāko lasīšanas barjeru (Covid-19 pandēmijas radīto cepienu) biju pārvarējusi. Bet brīžos, kad domas griezās vien ap karu, mans glābiņš bija grāmatas par trollīti Muminu un saistītajām personām. Uz pāris vakariem varēju iegrimt mīlīguma mākonītī, ko radījusi Tūve Jānsone. Ir labi zināt, kas palīdz šādās reizēs.

Nu ko, sausā statistika. 108 grāmatas priekš manis ir daudz pat ar to, ka bieži lasu īsas grāmatas – dzeju un komiksus. Bet galvenokārt par šādu ciparu man ir jāpateicas audiogrāmatām. Esmu satrenējusies tās klausīties ne tikai pastaigu laikā, bet arī liekot puzles, adot, gatavojot vakariņas vai uzkopjot māju. Un tā kā pērnajā gadā noklausījos 25 audiogrāmatas, var kļūdaini secināt, ka man ir milzīga mansija, ko uzkopt!


Izlasīto grāmatu skaits ir tikai cipars, vairāk priecē tas, ka pērn izdevās neiegrābties uz mēsliem. Manā vecumā jau vajadzētu savu gaumi zināt, bet kam negadās iekrist uz glītu vāciņu vai haipu. Baidos, ka manu savulaik sapirkto un tā arī neizlasīto grāmatu plauktos vēl slēpjas gana daudz zemūdens akmeņu, tā ka izvēle ir starp – izlasīt uzkrātās grāmatas, kuras pamanījušās mani kādā brīdī ievilināt savos valgos, vai turēties pie drošām izvēlēm?

Kas tad bija labākais? Apkopošu tikai otro pusgadu, jo par pirmo jau izteicos šeit.

Šogad vairāk nekā citus gadus slēpos no realitātes čiklitā. Vismaz pašai ir sajūta, ka šogad ir vairāk spiests uz šo žanru un ka varbūt Jaunajā gadā jāpievēršas nopietnākai literatūrai. Redzēsim. No īpašajiem prieciņiem bija jau pieminētie “Book Lovers”, bet atklāju sev arī jaunu autori – Carley Fortune, kuras debijas romāns “Every Summer After” trāpīja tieši manā sirsniņā ar stāstu par zaudētu (un varbūt vēl atgūstamu) pusaudžu gadu mīlestību. Ar interesi un cerībām gaidu viņas nākamo grāmatu. Bildē ar izlasi no otrā pusgada (zemāk) aizmirsu pievienot superīgo Andrew May grāmatu “Astrobiology”, kas vienkāršā un viegli izklaidējošā valodā stāsta par pavisam nopietno astrobioloģijas tēmu un prāto par to, vai mēs Visumā esam vienīgie, kādi izskatās citplanētieši un kur tos atrast, un – galu galā – vai tos meklēt vispār ir laba doma? “Hot Science” ir superīga sērija, kurai uzdūros tepat mūsu JR veikalos, un līdz šim neviena no tās grāmatām man nav likusi vilties. Mairita vasarā man ieteica Andras Manfeldes krājumu “Poēma ar mammu”, ko es arī izlasīju un no sirds varu ieteikt arī jums. Protams, laukos pie gospakaļas pavadīta bērnība, iespējams, palīdz šo grāmatu vairāk uztvert kā savu, bet lasīt mēģināt var arī pilsētas pumpuriņi. Šoruden iznāca nu jau sestā Straika sērijas grāmata – “The Ink Black Heart” – atkal tiešām lieliski uzrakstīts gabals, kurā redzami ieguldīts daudz izpētes stundu (un droši vien arī pieredze iz dzīves). Ja vien JKR spētu izlemt, vai Straikam un Robinai būt vai nebūt, un beigtu staipīt deķi…

Šoruden padevos arī tiktokistu sajūsmai un izlasīju Ali Hazelwood grāmatu “The Love Hypothesis”. Grāmata man tiešām patika, lai arī tai bija savi mīnusiņi, uz kuriem nācās pievērt acis. Žēl, ka izrādījās – autore turpmākajās grāmatās atkārtojas nepieklājīgi daudz (ne tikai ar sižetu, bet pat ar frāzēm), tāpēc vairāk kā vienu viņas grāmatu lasīt nav vērts. Bet vienu noteikti var un pat vajag! Te ir gan par sievietēm zinātnē un aizspriedumiem, ar kuriem viņām ir jāsaskaras ikdienā, gan veselīgām attiecībām, tostarp seksuālajām. Īstajā brīdī bija arī Džūlijas Šovas grāmata “Ļaunuma rašanās”, kas lika aizdomāties par ļaunuma daudzajām sejām un to, kad paši darām vai atbalstām ļaunu. Par Frenka Herberta “Kāpu” šoziem ir runāts gana daudz. Man šī ir viena no retajām grāmatām, ko ir sanācis pārlasīt. Un līdzīgi kā ar Aberkrombija triloģiju – ir interesanti atgriezties sākumā (“Kāpas” sērijā jau esmu izlasījusi trīs grāmatas) un redzēt, ka jau sākumā autors visus spēlētājus bija izkārtojis laukumā, un viss notika tā, kā tam jānotiek. Bieži tā negadās, bet šī nu reiz ir žanra klasika, kas ir labi novecojusi.


Tās retās izpārdošanas, kurās es vēl iekrītu, ir Audible. Tur šogad ieķēru Naomi Novik dark-academia sērijas pirmo grāmatu “A Deadly Education”, un pa ilgiem laikiem man bija tā, ka, pabeidzot sērijas pirmo grāmatu, es necik nešaubījos, ka šo sēriju turpināšu. Šī ir lieliska, oriģināla un visai tumša grāmata par kādu burvēnu skolu. Lai arī varoņi ir tādi visnotaļ pusaudzīgi, tēmas ir nopietnas, grāmatas valoda laba un notikumi – aizraujoši. Īpašs rudens prieciņš bija Alberto Manguel eseju krājums par dažādiem literārajiem varoņiem “Fabulous Monsters” – vērīgi un interesanti. Latviešus šogad sanāca izlasīt nepieklājīgi maz, bet tie, kurus lasīju, man gāja pie sirds, tai skaitā Gunta Bereļa apceres par rakstīšanu un nerakstīšanu – “…rakstīt…” – kaut kas svaigs latviešu literatūrā, un, galu galā – ja ir tik daudz rakstīšanas pamācību visādās mēlēs, kāpēc lai viena nebūtu arī latviešu valodā? Noteikti ieteicamā literatūra topošajiem spalvas cilātājiem. Gadu noslēdzu ar ilgi gaidīto Darynda Jones Sanšaines Vikremas sērijas trešo grāmatu “A Hard Day for a Hangover”, kura bija tieši tik perfekta kā gaidīju. Sāpina tikai autores lēmums sēriju neturpināt. Bet varbūt labi, ka tā. Pabeigt perfekti, nevis stiept garumā mūžīgi un finišēt ar pļukt. Šī ir perfekti izklaidējoša sērija, kuras vienīgais mīnuss ir sarežģītās vārdu spēles, kas to padara praktiski netulkojamu.

No TV/filmu satura ir maz, ko pieminēt. TV seriālus šobrīd tiešām mazāk skatos. Kaut ko reizēm nobindžoju Netflixā un pēc nedēļas jau aizmirstu, kas tas bija. Ilgi gaidītais “Sandman” gan man patika. Protams, tas atšķīrās no komiksa, bija nomaidzināts, īpaši tā viena sērija, un labi vien, ka tā. Bet vizuāli – končiņa! Vispār mani arvien vairāk velk uz doķenēm (vecums, zinu), tur mēģinu iztikt ar YouTube, bet apsveru iespēju varbūt izmēģināt (jā, tieši tik nekonkrēti!) kādu no šāda satura abonēšanas pakalpojumiem. YT laikam kopš C-19 ir kļuvis par manu tuvāko draugu. Bīstami sakari. Šogad tur vairāk esmu skatījusies dažādus vlogerus, kas pļāpā par grāmatiņām. Agrāk vai vēlāk viņi visi sāk atkārtoties, protams, tas ir neizbēgami, bet no viņiem var gūt dažas idejas jaunai lasāmvielai. Pērn gadījās drusku biežāk pabūt kino, tur no filmām, ko tiešām gribas izcelt, ir “Skumju trīsstūris”, par kuru visiem saku, ka to vislabāk ir skatīties, zinot par to pēc iespējas mazāk. Man pašai tā sanāca, un es sen nebiju piedzīvojusi tik daudz dažādu emociju vienas filmas laikā. Neko vairāk neteikšu.

Arvien biežāk internetos (vlogos u.c.) dzirdu viedokļus, cik Goodreads ir kaka (nu jā, viņi pārdevās Amazon, un tas IR kakaini), kā visiem jāiet prom. Kā alternatīvu visbiežāk dzirdu pieminam StoryGraph. Tā nu nolēmu Jaunajā gadā šo izmēģināt. Pagaidām necik iespaidīgi neizskatās. Ja GR kritizē par dizainu, nu nezinu, vai SG var īpaši par to slavēt. Izskatās, ka šis pakalpojums visvairāk iet pie sirds tiem, kuriem patīk pētīt statistiku un pie izlasītajām grāmatām likt dažādas atzīmes, kas norāda, kāds ir grāmatas temps, personāžu attīstība, vispārējā noskaņa, atslēgvārdi, trigger warnings utt. Tas var šķist pajocīgi, bet, šķiet, ka ievērojami uzlabo ieteikumu darbību, jo tie gan GR ir zem katras kritikas. Paskatīšos, kā man veiksies ar šo SG, varbūt izturēšu gana ilgi, lai gada beigās varētu izteikt nopietnāku vērtējumu.

Jaunā gada plāni? Gribētos uzkačāt lielāku grāmatas vidējā garuma ciparu, bet, zinot savu patiku uz jau minētajām dzejas un komiksu grāmatām, visa mana statistika tiks nočakarēta enīvej. Bet tā jau arī ir tikai statistika. Ne nu pirmo gadu, bet gribētos uzlabot savu/ne-savu izlasīto grāmatu attiecību, lai mazliet noplaktu uzkrāto grāmatu kaudzes. Bet vienmēr kaut kādas aizdotās grāmatas sarodas pašas no sevis, tad vēl bibliotēkas un Audible b/m katalogi… Pēdējos gados redzu tendenci – vairs vispār nekrītu uz akTcijām (kas bija būtiskas manas bibliotēkas veidošanās sākumposmā), bet kāri stiepjos uz smukām dārgāka gala bilžu un vēstures grāmatām. Un tieši šo grāmatu plauktu man ļoti gribas vēl papildināt. Nesen redzēju JR veselas 3 gab. tādas, ko man nu briesmīgi kārojas. Bet nāksies pagaidīt. Pie nākotnes plāniem pieder arī apzinīgāka sadāvināto grāmatu lasīšana, esmu uzkrājusi jau krietnu kaudzīti. Nedaudz neērti sāk palikt, tāpēc šo gadu esmu sākusi ar ķeršanos pie tām. Vēl šogad būtu forši drusku iekustināt sēriju lavīnu. Proti, es nopērku kādas (parasti – fantāzijas) sērijas pirmo grāmatu un nolieku plauktā. Kad nākamreiz esmu veikalā, man ir stipra vēlme kaut ko nopirkt. Bet pirkt otro sērijas daļu nav jēgas, ja nav izlasīta pirmā (jo ja nu nepatiks jau pirmā). Tā nu es nopērku citas sērijas pirmo grāmatu utt., utjpr. Un tad man ir iespaidīga sēriju pirmo grāmatu kolekcija. Protams.

Lai Jaunajā gadā būtu arī kāds izaicinājums, pēc gada pauzes uztaisīju jaunu lasīšanas bingo. Princips vienkāršs – kad ir aizpildīta rinda pa vertikāli, horizontāli vai diagonāli, tu esi uzvarējis! Un nelaimē tieši neko. Tikai izklaidi, meklējot nākamajam bingo lauciņam atbilstošo grāmatu savos plauktos. Ja vēl kāds grib šogad dažādot savu lasītprieku, bingo lapu var paņemt šeit.

Lai mums visiem labs lasītgads un kaudzēm lielisku grāmatu! Kaudzēm!

7 responses »

  1. Ļoti jauks lasīšanas gada apraksts. Mazliet iedvesmoja domai nedēļas nogalē piesēsties un apkopot savus iespaidus par pagājušo gadu. Kad sākās karš, arī glābos Muminu pasaulē. Un tā jau ir, ka vislabāk lasīt to, ko šajā brīdī gribas – dzeju un komiksus, ja nav spēka plašiem eposiem. 🙂

    • Apkopo gan arī savus iespaidus, es noteikti gribu izlasīt! 🙂 Dzejas un komiksi ir īpaši labi pa vidu cīņai ar eposiem, jo sniedz tūlītēju padarīta darba sajūtu 😀

  2. Man TĀ patika Tavi grāmatu plaukti 🙂 Priecājos, ka nenošāvu greizi ar Manfeldes ieteikumu. Vispār feins lasīšanas gads Tev sanācis, lai veicas arī šogad. Viedokli par Goodreads biju palaidusi garām un turpināšu to neredzēt, jo man tomēr tā vieta patīk (dizainiski viņi tur dažas lietas sačakarēja, tas gan) un atļaušos būt savtīga, lai arī tas varbūt nav tik labi.

    • Ha ha, nu brauc ciemos vēl skatīties uz tiem plauktiem, man nav žēl 😀
      Un turam īkšķus katra par savu jauno lasāmgadu 😉 Sākums ir okei!
      GR man tikko uzvārīja asinis, jo noņēma opciju pievienot grāmatas vai citus to izdevumus (laikam atstāja tikai tiem librarians, kas es neesmu, bet līdz šim vienmēr varēju pievienot grāmatu bez problēmām, nevarēju tikai rediģēt info jau esošam izdevumam, piem., ja nav bilde vai kas cits nepareizi). Sīkums, bet nepatīkami 😦 Man nepatīk, ka mani ierobežo!

      • Hmm, kaut ko manīju, ka vēl citi sūdzas, ka vairs nevar pievienot grāmatas. Esmu pilntiesīgs librarians, mani vienīgi kaitina, ka gļuko daži informācijas lauki. Ja nepievieno izdošanas mēnesi un/vai datumu, tad iemet 1. janvāri.

      • Datumu lauki gļuko arī pie atsauksmju pievienošanas, jau besī. Taisa savus apdeitus, un tad beigās visu sačakarē vēl vairāk. Klasika 😦

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.