Pagājis kāds laiciņš, kopš ir sanācis pievērsties rudens un šausmiņu literatūrai. Jau kuro gadu pēc kārtas taisos, taisos, bet neiztaisos. Un tad jau pēkšņi ir klāt decembris, un ir pēdējais brīdis mesties cukurainā baltu pārsliņu pasaulē. Bet varbūt šis gads būs tas gads…
Lai nu kā – uz ātru roku uzmetu nelielu grāmatu sarakstu. Pieejot tam reālistiski, es varbūt izlasīšu pa divām grāmatām katrā mēnesī – oktobrī un novembrī. Bet galvenais, ka ir varianti. Turklāt saraksts man vienmēr ir palīdzējis turēties pie kaut cik saprātīga lasīšanas plāna, nevis iesākt un pamest grāmatas pa labi un pa kreisi.
Ok, “Frankenšteins” ir tas, kurš sarakstā ir 1. vietā, jo to es tiešām sen gribu izlasīt, bet vienmēr tas rudens paiet ātri, un kurš gan lasīs šo maija ziedonī? Ne es. Papildu motivējošais faktors ir tas, ka man ir ilustrētais Zvaigznes izdevums ar visādu interesantu papildu informāciju. Un jā, es zinu, ka tas ir baismīgi, ka vēl neesmu lasījusi šo klasiku.
Frankenšteinam tematiski pievienojas mūsu pašu Bārbalas Simsones “Monstri un metaforas”, kuri arī jau labu laiku guļ plauktā un gaida savu iznācienu. Negaidu baismas, bet prātīgus apcerējumus un šausmu žanra analīzi.
Nopietnā literatūra, protams, ir jāatšķaida arī ar ko vieglāku – tam noderēs “The Dead Romantics”. Ja pareizi saprotu, tajā darbojas spoks. Ne pārāk baismīgi, bet derēs.
Viens nesmukums uz manas dvēseles ir “The North Water”, kuru biju iesākusi savā iepriekšējā mēģinājumā rudenī tematiski lasīt baismiņas. Nometu pusē grūti paskaidrojamu iemeslu dēļ. Bet pa šo laiku daudz kas ir noticis, tai skaitā – iznācis uz grāmatas motīviem balstīts seriāls (ar Kolinu Farelu). Baismas šajā grāmatā slēpjas cilvēkos, nevis neizskaidrojamās parādībās, bet tieši šādas baismas biežāk ir baisākas.
Pēdējā grāmatnīcu reidā man somā gluži neviļus iekrita “Fabulous Monsters” – cik nojaušu no anotācijas, kaut kas par literārajiem briesmoņiem. Izklausās ļoti baudāmi.
“Johannes Cabel The Necromancer” – tas droši vien nešķiet pārāk pareizi, bet par šo grāmatu jūtu, ka diez vai to izlasīšu šajā šausmiņu piegājienā. Kāpēc to likt sarakstā? Lai neaizmirstu, ka kaut kas tāds guļ manos plauktos un tiek apvīts zirnekļu tīkliem. Lai gan tēmas brīnišķīgas – nekromantija, līgums ar Sātanu, vampīri un citi dzīvie miroņi – kas gan te varētu nepatikt?
Savukārt “Mrs Death Misses Death” ir grāmata par Nāvi, kura ir piekususi strādāt, un jaunu dzejnieku, kurš pieraksta viņas stāstīto. Bišķi iemetu aci šai grāmatā jau vasarā, bet laikam tad man bija pārāk saulains noskaņojums.
Jau kopš iepazinos ar P. Djèlí Clark džinu sēriju, kārojas pamēģināt arī citus viņa darbus, bet kā nesanāk, tā nesanāk. Šai sezonai labi piestāvētu viņa “Ring Shout”, kas solās būt par šausmiņām un Kukluksklanu.
Varbūt vēl kādam ir vēlme pievienoties man uz šo rudens lasīšanas maratonu? Vai vismaz padalīties ar labākajām šausmiņām, kādas lasītas?
oysternotes 
Tu pajautāji un es atbildēšu 😀 Savulaik rudeņos lasīju par visādām šausmām – gan cilvēku radītām, gan paranormālām. Pačekoju savus pierakstus un atlasīju dažas grāmatas, kas man patikušas vairāk vai likušās sižetiski interesantas, pa ja ne tik izcilas.
Skota Hokinsa “Ogļu kalna bibliotēka”
You by Caroline Kepnes
The Accident Season by Moïra Fowley-Doyle
The Returned by Jason Mott
The Thirteenth Tale by Diane Setterfield
Кладбищенские истории by Борис Акунин
We Have Always Lived in the Castle by Shirley Jackson
Feed by Mira Grant
Protams, vēl ir klasika – Po, Lavkrafts. No Tava saraksta esmu lasījusi tikai “Frankenšteinu”. Vienreiz ir jāizlasa, bija ok.
Tagad iesāku lasīt Džūlijas Šovas “Ļaunuma rašanās”. Šķiet, ka teorētiski iederās rudens šausmās.
Es tieši vēlāk iedomājos, ka “Ļaunuma rašanās” arī būtu piestāvējusi šim kokteilim! 🙂 No tava saraksta lasīts tikai “13. stāsts” un “Ogļukalna bibliotēka”, protams, Lavkrafts un kaut kad skolā drusku Po, bet tas man tobrīd likās par šausmīgu, laikam tiku galā tikai ar pāris stāstiem 🙂
Man jau Frankenšteins šķita ļoti pārvērtēta grāmata, bet droši vien katram jāizlasa redzesloka paplašināšanai kā 19. gadsimta eksaltēti romantisko šausmu paraugs. No pārējām esmu lasījusi vienīgi The North Water, kas bija tīri labs un ķeskains piedzīvojumu gabals.
Bet citādi ar šausmu gabaliem īpaši neaizraujos. Tādi Ezerrozes drukas sasniegumi kā “Liepājas spoku stāsti” droši vien nemaz šim žanram nekvalificējas. Vienīgi beidzot laikam jāizlasa tas Lavkrafts. 🙂
Ha, nu man jau te no šausmu literatūras, kopā ņemot, varbūt pusotrs gabals? 😀 Ar Frankenšteinu ir tā, ka manu cerību maksimums ir – spēt izlasīt līdz galam un neizbesīties, nu un pa ceļam varbūt saprast, kur tas ir atstājis ietekmi uz citiem.
Lavkraftam grūti piemeklēt labāku laiku par tumšiem rudens vakariem 😉
Man ļoti patika, laikam pat blogā pieminēju Carmen Maria Machado “Her Body and Other Parties”. Latīņamerikā arī šobrīd top lieliska šausmu literatūra, piemēram, Mariana Enríquez, Samanta Schweblin un Monica Ojeda, visas ir tulkotas angliski.
Paldies par idejām, noteikti noderēs ja ne šajā, tad citā šausmiņu piegājienā. Un ja ne man, tad kādam citam 🙂 Tā pirmā grāmata noteikti ir dzirdēta, bet vispār tiešām ir sajūta, ka no tās pasaules daļas plūst šausmiņas, varbūt tas tā tiek mārketēts. Būs jāapskata arī tās pārējās.