“Vakariņas”

Standarta

Nedēļā, kad visus grāmatmīļus priecēja gada lielākais naudas tērēšanas pasākums jeb Grāmatu izstāde Ķīpsalā, Rīgā viesojās arī nīderlandiešu autors Hermans Kohs (Herman Koch), kura grāmata “Vakariņas” veikalu plauktos vēl bija īsts jaunums un svaigums. Lai arī Hermans Kohs ir no tiem ļoti aktīvajiem cilvēkiem, kas darbojas dažādās profesijās — gan kā aktieris, gan producents, gan autors, ārpus Nīderlandes viņš ir zināms tieši ar romānu “Vakariņas”, kas ir izpelnījies plašu atzinību un tulkojumus vairāk nekā 50 valodās. Ieguvums no tikšanās ar autoru, protams, bija ne tikai autogrāfs grāmatā, bet arī viņa komentārs par grāmatas kontekstu, piemēram, nīderlandiešu un francūžu attiecībām, kā arī tiem šausmīgajiem Nīderlandes restorāniem. Grāmatā minētais restorāns ir balstīts uz reālu vietu, un zinātājiem neesot grūti to uzminēt. Bet — antireklāma arī ir reklāma, un autoram nav nācies ciest no restorāna īpašnieku vai darbinieku puses; tomēr, ejot tam garām, viņš pieliekot soli.

Par ko tad ir šis romāns? Tik tiešām – par kādām vakariņām, uz kurām satiekas divi brāļi ar savām sievām. Tikšanās ir norunāta kādā smalkā un dārgā restorānā, kur rezervāciju ir jāpiesaka vairākus mēnešus iepriekš un kur ēdiens ir izcili nebaudāms. Tomēr šīs tikšanās iemesls nav vienkārši saviesīgs ģimenes vakars, un stāstnieks Pauls pamazām vien atklāj lasītājam to, kas viņam būtu jāzina par galvenajiem varoņiem un notikumiem, kuru rezultātā mēs visi šovakar satiekamies pie galda.

Un viņi iespītējas tāpat, kā spītējas šoferis, kurš uzskata, ka lieliski tiks galā ar stūres ratu — un tā iespītējas arī viesis, kas dzimšanas dienas svinībās paliek līdz pēdējam, paķer vēl beigās alu (“vienu ceļakāju”) un septīto reizi stāsta vienu un to pašu notikumu.

Es pieturēšos pie tā, ka nekas vairāk lasītājam sākumā nemaz nav jāzina, jo šīs grāmatas baudījums lielā mērā slēpjas tajā, kas ir nezināms, kas atklājas pamazām, neļaujot lasītājam sagatavoties un sevi jau iepriekš noskaņot uz noteiktu reakciju vai tās trūkumu. Man ļoti netīk mūsdienu tendence grāmatas pārlieku slavināt, solot, ka tās jūs “pārsteigs”, “šokēs” vai vēl ko līdzīgu. Lūdzu, nebrīdiniet mani gatavoties šokam. Ar to jūs nozogat jebkādu iespēju mani šokēt. Vai vēl ļaunāk – nepieviliet mani. Gaidīt, gaidīt un nesagaidīt — nu žēl taču! Vislabāk neko nesoliet, un es nebūšu vīlusies. Lai gan pasākumā ar autoru diemžēl pāris maitekļus uzzināju, tie nebija tik būtiski, lai atņemtu lasītprieku. Un es tiešām nevaru teikt, ka šī grāmata mani šokēja (jo neba nu pirmoreiz lasu par strīdīgām tēmām), bet tā man lika daudz domāt un izsvērt pašai savā morāles kompasā. Un šis stāsts bija pārsteidzoši ticams un atklāts ieskats kāda cilvēka prātā.

Romāna valoda ir viegla un raita, lappuses tā vien skrien. Ja nemēģina sevi piebremzēt, tad šo grāmatu var viegli izlasīt vienā brīvdienā vai pāris vakaros. Jāuzliela arī tulkotāja (un redaktora, ja tāds bijis) paveiktais, jo, ja neskaita dažus pareizrakstības tizlumus, valoda ir patiesi groda un acij nav, kur piesieties. Ja nu vienīgi mulsināja, kāpēc Amsterdamas Schiphol lidosta nav transliterēta uz latvisko un gana bieži dzirdēto Šipoli, bet pārvērsta par vēl kaut kādu “Shipholas lidostu”.

Tas varbūt izklausīsies jocīgi, bet šī grāmata man atgādināja par filmu “Bride Wars”; tādā kontekstā, ka nav svarīgi, cik bičīga tu esi – ja tev ir tavs cilvēks, kas tevi pieņem un saprot tādu, kāda tu esi, pārējam nav nozīmes. Un stipri grūtāka eksistence ir tiem cilvēkiem, kas grib radīt par sevi tikai labu iespaidu, bet āža kājas slēpšana tomēr paņem ļoti daudz enerģijas, un agrāk vai vēlāk tā noteikti izlīdīs ārā. Un gan jau, ka vismazāk piemērotajā brīdī. Bet, ja tu nekaunies un nevairies no savas sliktās puses, tad ir mazāk uztraukumu un dzīve mierīgāka. Ar to es nesaku, ka vajag kultivēt negatīvās īpašības un ar tām baigi lepoties, vai visu attaisnot ar vārdiem: “Tāds es esmu!” Bet aktīvi censties atrast to līdzsvaru starp instadzīvi un reālo dzīvi, starp paimeitiņu un maitu.

Tā reizēm vakaros zvilnēju dzīvojamās istabas dīvānā un pārdomāju visas šīs lietas. Tad es sev atgādināju, ka jābeidz domāt par tādām lietām, ka, galvenais, nevajadzētu pārāk iedziļināties. Taču tas nekad neizdevās, es vienmēr visu pārdomāju līdz pašām beigām, līdz galējai robežai. Visur ir cilvēki, es domāju, viņi zviln dīvānos līdzīgās istabās kā šī. Vēlāk liksies gultās, mazliet pagrozīsies no vieniem sāniem uz otriem, pateiks viens otram ko jauku, vai arī stūrgalvīgi klusēs, jo tikko ir sastrīdējušies un neviens nevēlas piekāpties. Tad gaisma izdzisīs. Es domāju par laiku, par to, kā laiks paiet, patiesībā par to, cik plaša un bezgalīga, cik tumša, gara un tukša var būt viena vienīga stunda. Tam, kurš tā domā, gaismas gadi šķiet biedējoši.

4/5

No angļu valodas tulkojis Ilmārs Zvirgzds.

Izdevējs: Jāņa Rozes apgāds

Grāmata no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi

Advertisements

4 responses »

  1. Nīderlandiešu romāns, bet tulkots no angļu valodas. Neizklausās labi. Vai tad nīderlandiešu valoda ir tāda eksotika, ka nav iespējams atrast tulkotāju? Šķiet, ka Roze atkal haltūrē, izdodot tulkojumu tulkojumus.

    • Tikšanās reizē par šo arī tika runāts. Leģenda vēsta, ka tulkotājs ir strādājis ar abu valodu versijām 🙂 Žēl, ka viņš pats nepiedalījās pasākumā, varētu uzdot papildjautājumus.

  2. Par redaktora/korektora misēkļiem- tie augu ļūdeņi gan bija interesanti!
    Par saturu- jā, par morāli ir, ko padomāt. Cik tālu var pastāvēt par savu bērnu, vai pienāk brīdis, kad no bezierunu aizstāvības tomēr būtu jāpāriet pie likšanas maksāt par savām kļūdām, un kādā veidā. Mums jau par šo ir arī savi kultūras piemēri- kaut kas tāds laikam bija filmā Modris.
    Man tikai lāga negāja pie dūšas kārtējais varoņu rīcības pamatojums/attaisnojums ar iedzimtību un ģenētiku. Sanāk tā- ko nu padarīsi, tādi viņi ir no dabas. Bet no otras puses- re, arī tāds cilvēks atrod sev precīzi atbilstošu otro pusīti. Tas balsta cerību.

    • Jā, apdomāt te bija, ko. Un no dažādiem aspektiem. Man patika tieši tas, ka nācās domāt par jautājumiem, par kuriem normāli nemaz nelauzu galvu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.