Pusgada grāmatu cepieniņš

Standarta

Ik pa laikam apsveru domu atmest slinkuma lāpīšanu un atgriezties pie mēnešu kopsavilkumu rakstīšanas, lai vismaz kaut kas blogā notiktu. Bet pats no sevis vēl arvien nekas nenotiek. Nez kāpēc. Tādēļ tagad, kad nu ir uznākusi pēkšņa čakluma un rakstīšanas lēkme, tā ir jāizmanto. Ideju nočiepu no Martas jeb kurpjukastes bloga. Sākumā gribēju jautājumus latviskot, bet nu ziniet, jā, slinkumiņš atkal. Es jau tāpat visu dienu tulkoju, cik tad var. Bet nu par to, kas šogad salasīts.

1. Best book you’ve read so far in 2018

Lai gan šajā gadā jau ir paveicies izlasīt vairākas foršas grāmatas, ir grūti vienu izcelt pāri visām kā daudz labāku, jo katra ir laba savā žanrā. Un tomēr — pēdējā laikā ik gadu man trāpās viena tāda grāmata, kuru es izlasu, sajūsminos un tad visiem uzbāžos ar to. Un nevis tā vienkārši, bet es to eju, pērku un dāvinu. Žana Pola Didjēlorāna grāmatu “Lasītājs vilcienā 6.27” es aizlienēju no drauga, jo man likās — ai, gan jau citi par to fano bez īpaša pamata, iztērēšu tikai naudu un aplauzīšos. Tā nu man tās vēl arvien nav personīgajā bibliotēkā. Bet es to esmu jau paspējusi uzdāvināt trīs draudzenēm, droši vien atlikušajā pusgadā nopirkšu un uzdāvināšu vēl kādam. Pārējiem es to vienkārši iesaku izlasīt – skaists, patiešām burvīgs stāsts. Lieliski izstāstīts nevis viens, bet pat vairāki stāsti nieka ~150 lappusēs. Mūsdienās, kad ar rakstīšanu nodarbojas teju katrs, kas prot klabināt klavieri, ir tik patīkami lasīt pārdomātu, izjustu prozu, kas liek noticēt stāstītajam, priecē sirsniņu un pierāda — “Less is more!”

2. Best sequel you’ve read so far in 2018

Vēl viens pārsteigums – Leva Grosmana “Burvju” triloģija, kuru, manuprāt, viņš ne tikai ekselenti iesāka, bet arī pabeidza. Ko tur lieki runāt. (Pārsteigums tikai tāpēc, ka atkal jau domāju, ka ir baigi pārvērtēta. Bet nav.)

Vēl mani turpina priecēt katra jaunā Saga bilžu grāmata. Katru nākamo daļu sāku lasīt ar bažām – ja nu vairs nebūs labi? Kā es to pārdzīvošu? Bet pagaidām viss čill. Ragi un spārni, un visi citi kosmiskie mošķīši, kas ir tik līdzīgi mums pašiem, turpina savu danci pa galaktikām.

3. New release you haven’t read yet, but want to

Gribu jau tuvākajā nedēļā beidzot kārtīgi pieķerties (tas ir, izlasīt vairāk par divām lappusēm) Paolo Konjeti grāmatai “Astoņi kalni”. Zinu, ka tai ir burvīgs Dena Dimiņa tulkojums. Ieskats pirmajā lappusē arī bija tas, kas nosvēra svaru kausus par labu grāmatas pirkšanai, jo pirms tam es iekšēji vaimanāju: “Tā cena! Tā cena! Tik plānai grāmatai!”

Otra no tādām vēl kaut cik svaigajām grāmatām, kas mani gaida, ir YA triloģijas Illuminae noslēdzošā daļa “Obsidio”. Apmēram jau nojaušu, kas mani sagaida, tomēr lasīšu un cerēšu, ka šoreiz plot-twists būs oriģinālāks, nekā pirmajās divās daļās.

4. Most anticipated release for the second half of the year

Pirmajā vietā droši vien ir JKR jaunais Straika romāns “Lethal White” — ļoti nopriecājos par izdošanas ziņām, un līdz 18. septembrim nemaz nav tālu! Un lappušu skaits izskaidro ilgo gaidīšanu. 656! Jēz.

Neliela pavandīšanās internetos apgaismoja mani, ka oktobrī iznāks arī Jane Harper jaunais romāns “The Lost Man”, šoreiz gan bez Ārona Falka. Bet gaidu tik un tā, satraukti berzējot ķepiņas un plānojot pāris spraigus rudens vakarus ar iekrampēšanos grāmatā.

Lielākā daļa latviešu izdevēju rūpīgi slēpj savus nākotnes plānus, tāpēc ir grūti uz kaut ko sacerēties. No Zvaigznes mājaslapā pievienotajām gaidāmajām grāmatām vienīgā, kas šobrīd rada interesi, ir Ilgoņa Vilka grāmata “Visums. Ceļvedis”, bet pagaidām nav skaidrs, kas tur būs iekšā un kas ir grāmatas mērķauditorija. Bet kosmiskās lietiņas mani interesē, tā ka noteikti vismaz iežūrēšu.

Vairāk interesantu jaunumu gaidāms no Prometeja, piemēram, brīnišķīgās “Tumšmutes” turpinājums, kā arī pāris citi labumi fantāzijas un zinātniskās fantastikas žanrā, par kuriem dzirdēti slavinājumi. Šos visus arī gribēsies izlasīt.

View this post on Instagram

Rudens / ziema 2018

A post shared by Prometejs (@prometejslv) on

5. Biggest disappointment

Šī nav sliktākā grāmata, ko izlasīju šogad, bet tiešām – lielākā vilšanās. Man ļoti patika Mark Forsyth Ziemassvētku grāmata, ko lasīju pirms pāris gadiem. Arī par pāris citām viņa grāmatām ir dzirdētas atzinīgas atsauksmes, tādēļ “A Short History of Drunkenness” bija diezgan šaušalīga vilšanās — lielākajā daļā grāmatas iztrūka viņa spridzīgās ironijas. Un sausi pārstāstīt pusticamus faktus, kas norakstīti no noputējušām enciklopēdijām, jau nu protam mēs visi.

6. Biggest surprise

Par lielāko pārsteigumu laikam varu nosaukt atklājumu, ka Aizeka Azimova zinātniskās fantastikas klasika “Fonds” nav pārākā naftalīna krātuve, bet ir vēl arvien ļoti aktuāls un labi uzrakstīts darbs par spīti tam, ka kopš tā izdošanas pagājuši gandrīz 70 gadi. Vispār es reāli skaužu, kad cilvēks spēj ko tādu izdomāt.

7. Favourite new author (debut or new to you)

Šogad man ir sanācis vairāk lasīt tieši jaunus un līdz šim nezināmus autorus. Vilšanos, par laimi, ir maz. Īpaši iepatikusies man ir Jane Harper ar viņas pilnīgi citādajiem austrāļu krimiķiem. Tā kā esmu blogā dziedājusi gan par viņas pirmo grāmatu “The Dry”, gan tās turpinājumu “Force of Nature”, tad šeit atkārtoti neizplūdīšu. Bet šajā brīdī, kad man ir krietni apnikuši visi šobrīd modē esošie krimiķi, viņas stāsti ir kā malks svaiga gaisa. Labās ziņas ir arī tās, ka pirmās grāmatas ekranizācijas tiesības jau ir savākusi Reese Witherspoon. Tā ka – kas zina, varbūt arī kāds apņēmīgāks latviešu izdevējs par to visu padzirdēs un iztulkos šos lieliskos gabalus arī priekš latvānīšiem.

8. Newest fictional crush

Ai, nu “I’m too old for this s#!t”. 🙂 Man šķiet, man nav bijis jūtu pret izdomātu varoni, kopš JKR nogalināja Fredu 😦

9. Newest favourite character

Iespējams, ka Sands dan Glokta. Viņam gan ir briesmīgs sakodiens un kleina kāja, bet viņš to kaut cik kompensē ar sarkasmu un veselīgu paškritiku.

10. Book that made you cry

Grāmatām saraudināt mani ir viegli. Parasti ar mirstamajām ainām. Tas strādā uz mani 100% gadījumu. Nu ok, 100% nē. Jo par sliktajiem mirstošajiem es līksmoju, nevis raudu. “Ķeskas pa gaisu!” es tad gavilēju. Tā kārtīgi es papinkšķēju, lasot Hiro Arikawa grāmatu “The Travelling Cat Chronicles” — pati grāmata ne tuvu nav mana mīļākā, laikam japāņu literatūra nav īsti mans žanrs, tomēr es nevaru neraudāt, ja zvēriņam un viņa saimniekam ir jāšķiras.

11. Book that made you happy

Nevienas tādas grāmatas, kas turētu līdzi pērnā gada pingvīna gabalam, šogad vēl nav bijis. Protams, ir grāmatas, kas vispārīgi priecē ar stāstījuma kvalitāti, ir aizraujošas un patīkami lasāmas, bet tā, ka padarītu mani īpaši laimīgu? Nu, tā īsti nav bijis. Bet ceru, ka vēl būs.

12. Favourite book to film adaptation you saw this year

“Ready Player One” (“Spēle sākas”) — šeit man varbūt paveicās ar to, ka grāmata ir lasīta nu jau pirms pāris gadiem, tādēļ neesmu pārāk piekasīga detaļām. Zinu, ka ir citādi domājošie, tomēr man šķiet, ka šeit bija ļoti veiksmīgi noīsinātas vietas, kas grāmatā bija ne tik izdevušās. Vizuāli superīgs piedzīvojums, aizraujošs stāsts, biju tikpat sajūsmināta kā tad, kad lasīju grāmatu.

Otra filma, kas ir tapusi pēc grāmatas un man ļoti patika, bija “Adrift” (“Viļņu varā”). Uz šo filmu aizgāju tāpat vien, kompānijas pēc, bet tā atstāja uz mani ļoti spēcīgu iespaidu, kuru nevarēju nokratīt vēl vairākas dienas. Tā ir balstīta uz patiesiem notikumiem (par to, kā jauna sieviete pēc vētras okeānā paliek dreifējam salauztā laivā un mēģina izglābties), bet iesaku pirms skatīšanās negūglēt un netaisīt sev maitekļus. Pārliecinošs Shailene Woodley tēlojums un skaists stāsts par skaistiem, jauniem cilvēkiem, skaistu mīlestību un braucienu, kuram bija jābūt kaut kā skaista sākumam. Vētra, kurai te nu nemaz nav otrā plāna loma, ir attēlota ļoti iespaidīgi. Diemžēl kino šo vairs nerāda, jāiztiek ar mājas ekrāniņiem. Ja nu tomēr drusku gribas maitekli, tad tālāk filmas reklāmas rullītis.

13. Favourite review you’ve written this year

Šogad blogā tāds tuksnesis, ka nav, ar ko palielīties. Viss labākais vēl arvien melnraksta formā stāv manā galvā. Stay tuned!

14. Most beautiful book you’ve bought so far this year (or received)

Vai nu uz vecumu palieku prātīgāka un nepērku grāmatas vāciņu dēļ (jo smukie vāciņi parasti ir tikai YA grāmatām, no kurām 80% vnk nav lasāmas) vai arī es tagad vnk mānos. Lai nebūtu jāmin šeit mākslas grāmatas, kas, protams, ir pilnas ar smukām bildītēm, teikšu, ka pēdējā laika vizuāli smukākā grāmata ir bijusi “Mans vectēvs bija ķiršu koks” — mīlīgas un nedaudz smieklīgas ilustrācijas, kas lieliski papildina šo stāstu. Prieks, ka mākslinieks Krišs Salmanis, šķiet, pats arī bija izlasījis grāmatu un zīmējumi gāja kopā ar tekstu, ne tā kā dažiem gadās sazīmēt kaut ko pilnīgā netēmā. 😀

15. What books do you need to read by the end of the year?

“Vajag” ir briesmīgs vārds, ko attiecināt uz grāmatām. Es gribētu šogad izlasīt Neapoles tetraloģiju (esmu mazdrusciņ iesākusi pirmo grāmatu). Gribētos beidzot no TBR kaudzes izņemt man uzdāvinātās grāmatas, citādi jūtos vainīga, ka esmu tāda nepateicīga un tās nelasu. Gribu izlasīt un atdot īpašniekiem aizlienētās grāmatas. Un vēl arvien plānā tie folianti. Gads jau pusē, bet esmu tikusi galā tikai ar vienu! Ha, laikam atkal nebūs. Tuvākajā laikā lasāmo grāmatu saraksts, protams, ir garāks kā mana roka, bet kad tad ir bijis citādāk? 😀 Un varbūt, varbūt es beidzot izlasīšu kādas draudzenes mīļāko grāmatu — “The Goldfinch”. Cerams, ka man patiks un mēs vēl arvien paliksim draudzenes. 😛

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.