“Plūstošās smiltis”

Standarta

Pagājušā mēnesī man sanāca tāds neliels fantāzijas grāmatu maratons, un, tā kā ikdienā parasti nelasu tik daudz šī žanra grāmatu, mans katliņš bija pamatīgi uzvārījies — pārāk daudz notikumu, personāžu un pārdomu. Brīvajos brīžos, lai pārslēgtos, kāri metos citos žanros, vai tas būtu čik-lits vai krimiķi. Tādēļ piedāvājums iepazīties ar nupat iznākušo zviedru autores Mālinas Pēšsones Džolito grāmatu “Plūstošās smiltis” bija tieši laikā. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas solījās būt kaut kas atšķirīgs no nu jau pārāk ierastā un, ja godīgi — nedaudz apnikušā nordic-noir ar detektīvu-drūmo-alkoholiķi galvenajā lomā.

Tā kā šī grāmata ļoti veiksmīgi iekrita arī kategorijā, kuru šomēnes lasām grāmatu klubā — “apbalvotās grāmatas” — tad pastāstīšu nedaudz arī par tai piešķirtajām balvām. Uz grāmatas vāka ir lepni ziņots, ka tā ir saņēmusi Francijas balvu Le prix le point du polar européen — šī balva (angliski saukta — European Crime Fiction Prize) katru gadu tiek piešķirta labākajam franču valodā sarakstītam vai tulkotam Eiropas autora kriminālromānam vai trillerim. Romāns “Plūstošās smiltis” ir saņēmis arī apbalvojumu “Glass Key”, kas katru gadu tiek piešķirts Ziemeļvalstu kriminālromānam. No latviešu lasītājam pazīstamajiem autoriem šo apbalvojumu ir saņēmuši Jū Nesbē (“Sikspārnis”), Jussi Adlers-Olsens (“Vēstule pudelē”), Stīgs Lārsons (“Meitene, kas izpostīja sirseņu pūzni”) un Arnalds Indridasons (“Purvs”).

Grāmata sākas ar tiesu, kuras priekšā nu ir jāstājas 18 gadus vecajai Majai, kas pēdējos deviņus mēnešus pavadījusi pirmstiesas izmeklēšanas cietumā. Viņa tiek apsūdzēta līdzdalībā masu slepkavībā Jūšholmas vidusskolā, kur tika nogalināts arī viņas puisis Sebastians un labākā draudzene, kūdīšanā uz slepkavību un arī slepkavības veikšanā. Lai gan šī grāmata tiek pieteikta kā “tiesu romāns”, tas nav gluži precīzi. Šis nav grišemīgs gabals ar prokurores un advokāta milžu cīņu, dažādu slepenu notikumu vilkšanu gaismā un pierādījumu un liecību staipīšanu šurpu turpu. Jā, tur notiek tiesa un ir arī tiesu runas, bet to ir salīdzinoši nedaudz, un uzsvars ir vairāk uz visu to, kas noticis līdz tam. Par to, kāpēc viss notika tā, kā notika.

Cilvēkus neinteresē, ko citi saka vai domā, ko viņi pārcietuši, pie kādiem secinājumiem nonākuši. Cilvēkus interesē tikai tas, ko viņi jau domājas zinām.

Šī grāmata, protams, ir gana neparasta ar izvēlēto motīvu — lai gan masveida šaudīšanās ar mājsaimniecībā vai veikalā gana brīvi pieejamajiem ieročiem šur tur ir kļuvusi par teju vai ikdienišķu parādību, pie mums, par laimi, par šo problēmu sanāk domāt mazāk. (Ne jau tāpēc, ka latvieši būtu daudz jaukāki – mēs vienkārši piedzeramies un vicināmies ar lētiem, bet asiem galda piederumiem.) Līdz šim nebiju lasījusi nevienu literāru interpretāciju par šo tēmu un nezināju, ko īsti gaidīt. Un Pēšsone Džolito nav koncentrējusies uz šaudīšanos vien — te ir paķerts krietni daudz tēmu, tomēr tās visas ļoti organiski sader kopā. Te ir “biezo” priekšpilsētas vidusskola, kur mācās izredzētie baltie un bagātie zviedru bērniņi un pāris tumšādaini labdarības projekti – Samirs, teicamnieks, un Deniss, narkotiku tirgonis. Te ir biezo bērnu ballītes, jahtas, visatļautība un augstprātība, un kājas līdz ceļiem alkoholā un narkotikās. Te ir balto cilvēku nicinājums attiecībā uz pabirām no Āfrikas, kas augstāk par apkopēja vai taksista amatu nekad netiks, un te ir tikpat kvēls imigrantu nicinājums pret visu to zviedru ņemšanos ar integrāciju un līdztiesību, kas nedarbojas, ja nu vienīgi varbūt noder sirdsapziņas apklusināšanai, jo “viens nožēlojams sasvīdis zviedru sekstūrists ir vērts divtik daudz nekā četri simti indonēziešu”.

Romānam savu īpašo balsi piešķir Maja – savos novērojumos brīžiem jauneklīgi kategoriska un tieša, tomēr vienlaikus tik nopietna. Sākotnēji man šķita, ka te nāksies vairāk minēt, kurš izdarīja ko un cik liela vai maza ir Majas vaina visā notikušajā, tomēr intriga netiek uzturēta pārāk ilgi – Maja izstāsta visu. Un pamazām atklājas kopaina, kur viena lieta ved pie citām. Līdz ir jau par vēlu kaut ko glābt. Autore ir uzzīmējusi tiešām izteiksmīgus cilvēku portretus, un ne tikai Maju, bet arī Sebastianu, Amandu, Klāsu, Samiru.

Šī ir visai bēdīga grāmata, jo mēs esam tāds skumju radījumu bariņš — tiecamies pēc iedomāti vērtīgu cilvēku atzinības un draudzības, pieveram acis uz to, par ko domāt ir apgrūtinoši, piedāvājam savu atbalstu citiem tikai tādēļ, ka zinām — to nepieņems un nekādas liekas pūles mums nebūs jāpieliek. Un — kamēr tavs bērns nav aizgājis uz skolu un apšāvis pusi klases, tikmēr taču ar viņu viss ir kārtībā, vai ne? Viņš taču ne par ko nesūdzas, varbūt ir drusku paslinks. Es brīžiem biju ļoti dusmīga, jo mani tiešām sanikno cilvēki, kuri rada bērnus un pēc tam paši atsakās kļūt pieauguši, dusmojas, ka bērni ir bērnišķīgi, kliedz, spiedz un nav ģēniji jau 2 gadu vecumā. Un man bija patiešām ļoti žēl par notikušo (lai gan šis ir izdomāts stāsts), un tāpat kā Majai gribējās kaut ko vēl mēģināt saglābt. Gribējās, kaut mēs spētu pamanīt, kad bērns aug pie despotiskiem vecākiem, un būt gana drosmīgi kaut ko mainīt un piedāvāt palīdzību. Gribējās, kaut mēs prastu palūgt palīdzību tad, kad tā ir nepieciešama. Gribējās, kaut es brīžiem nebūtu šajā grāmatā ieraudzījusi pati sevi.

Meitenes nekad nedrīkst smieties pašas par saviem jokiem. Nekad nedrīkst runāt ātri, vai, vēl trakāk – skaļi. Meitene, kura pārāk skaļi runā par lietām, par kurām tikusi skaidrībā pašas spēkiem, tikpat labi var sākt publiski čurāt vai pie parlamenta rādīt pupus.

4/5

Izdevējs: Jāņa Rozes apgāds

Grāmata no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.