Decembra romantika #5

Standarta

Ņemot vērā, ka vismaz kalendārā jau ir atnācis pavasaris un Lieldienas, man beidzot jāpabeidz šis melnraksts par Ziemassvētku lasāmvielu. Vai jāklusē mūžam. Jāatzīst, ka savā otrajā piegājienā Ziemassvētku literatūrai es galīgi novirzījos no sākotnējās idejas, ka tie būs ideālā romantiskā ziemas romāna meklējumi. Lai gan man jau gadu guļ mājās viens tāds romantisks stāsts, kaut kā nesanāca tam šoziem pieķerties. Decembrī gan iesāku citu romantisko romānu “I Heart Christmas”, izlasīju 1/4, un tas bija pat visnotaļ labs un patīkamā valodā rakstīts, bet kaut kā nespēju saslēgties ar galvenās varones problēmām – negaidīts paaugstinājums darbā (kļūs par žurnāla redaktori), un tad viņas jaukais, mīļais vīriņš, kas vienlaikus ir arī rokzvaigzne, ar viņu neapspriežoties, nopērk jaunu dzīvokli. Ak, šīs Pirmās pasaules problēmas… Ka tagad viņa nevarēs paņemt 2 brīvas nedēļas pirms Ziemassvētkiem, lai vienkārši noskaņotos svētkiem. Jo daudz darba un vēl tā pārcelšanās. Ak, jā, vēl no Britānijas ieradīsies ciemos vecāki (tā gandrīz nebrīdinot). Smagi. Varbūt pēc gada man būs atbilstošāks noskaņojums un varēšu šo trako drāmu pabeigt. Tāpēc tagad par to, ko izdevās izlasīt.

Matt Haig vārds man nav svešs, tādēļ, kad Ziemassvētku grāmatu meklējumos uzdūros viņa grāmatai “A Boy Called Christmas”, ilgi neprātoju, vai to lasīt vai ne. Šī grāmata radās pēc tam, kad autora dēls uzdeva jautājumu – kāds Ziemassvētku vecītis bija, kad bija vēl zēns?

Un, lūk, kāds bija mazais Nikolass – dzīvoja viņš Somijā, nekurienes vidū (vēl lielāks nekurienes vidus ir tikai Norvēģijā) kopā ar tēti malkascirtēju, kurš, protams, bija pliks kā baznīcas žurka. Attiecīgi tāds pats bija arī Nikolass. Bet viņiem bija mīlestība un saskaņa. Un pieradināta pele. Tiesa, ne sevišķi labi paēdusi pieradināta pele. Viņu diezgan jaukā idille (par spīti nabadzībai) izbeidzas, kad Nikolasa tētis piekrīt kopā ar puspazīstamiem džekiem doties uz Tālajiem Ziemeļiem, lai atrastu elfu pilsētu, atvestu karalim pierādījumu par tās eksistenci un saņemtu 12 tūkstošus rubļu! Kad tēvs ilgi neatgriežas, Nikolass dodas viņu meklēt, jo blandīties pa sniegotu mežu šķiet labāka opcija, nekā dzīvot pilnīgi šausmīgās tantes pakļautībā un pārtikt no samazgām. Nikolass atrod gan elfu pilsētu, gan arī pa ceļam satiek kādu pavisam īpašu ziemeļbriedi. Tiesa, arī maģiskā un pozitīvā elfu pilsēta ir piedzīvojusi pārmaiņas, kad par mēru ir kļuvis diezgan diktatorisks tipāžs, un laipnās sagaidīšanas vietā (kas būtu normāli) Nikolass ātri vien nokļūst elfu cietumā. Jo elfu jaukums un laipnība neko labu viņiem pašiem nav devis. Nu, un tas viss ir tikai sākums.

An impossibiliy is just a possibility you don’t understand yet.

Puse no grāmatas šarma ir Chris Mould radītās lieliskās ilustrācijas, otra puse – humors. Trešā puse – pāri plūstošais pozitīvisms. Lai gan brīžiem stāsts ir diezgan bērnišķīgs, tajā ir arī sirdslaužamās vietas, un tas pilnīgi noteikti iezīmē Nikolasa bērnības beigas. Bet par Ziemassvētku vecīti cilvēks nekļūst vienā dienā. Šis ir stāsts par pieaugšanu, par labu un ļaunu, par brīnumiem un ticību sev un labajam ikvienā no mums. Grāmatai ir arī divi turpinājumi, kuros plānoju ieskatīties nākamajos gados pēc kādas humora un prieka devas.

Strangers are just friends with weird faces.

Kategorija: Ziemassvētku

Vērtējums: 4/5

 

Fannie Flagg grāmatu “A Redbird Christmas” nu jau aizpērnajos Ziemassvētkos man uzdāvāja Mairita, un es šo grāmatu apzināti taupīju savam ziemas grāmatu lasīšanas laikam. Stāsta galvenais varonis ir piecdesmitgadnieks Osvalds, kuram ārsts pavēl steidzami pamest Čikāgas nežēlīgo ziemu, ja viņš grib nodzīvot ilgāk par pāris mēnešiem, jo viņa plaušas ir sasniegušas stadiju, kad pavisam drīz iesniegs atlūgumu. Tā nu Osvalds nokļūst ASV dienvidu galā, kur ne tikai ziemas ir maigas, lai neteiktu – siltas, bet arī cilvēki jauki un sirsnīgi. Te viņš atklāj pavisam jaunu pasauli. Un tie ir ne tikai apkārtējie cilvēki, bet vispārīgais dzīves ritums, citādāka ikdiena, pavisam maz rūpes un kaudzēm brīva laika. Tā nu viņš runājas ar kaimiņiem, sēž uz steķiem un vēro putnus, un beigās pat piepilda senu dzīves sapni – sāk gleznot. Un pamazām dziedē brūces, kuru viņam nav mazums.

No, Christmas for him had always been like someone shining a great big spotlight down in that dark empty space inside him, and the only way he had been able to handle it in the past was to get drunk.

Grāmata ir patiešām mīlīga, bet ļoti jau nu cukuraina. Bet tai pašā laikā – ir pārdomas un atziņas, kas ir ļoti trāpīgas un nebūt ne virspusīgas. Ir pagrūti saprast, kurā laikposmā tieši norisinās grāmatas notikumi, bet visjaunākie laiki diez vai tie ir, jo daži no tiem gājieniem šobrīd vienkārši neietu cauri birokrātijas pinekļu dēļ. Loģikas pieklibošana pāris vietās (galvenokārt attiecībā uz naudu) bija īpaši manāma. Kas bija traucējoši, bet ne tik ļoti, lai pārtrauktu lasīšanu. Varu ieteikt izlasīt tiem, kas grib dzīvē kaut ko īpaši jauku, ar labiem cilvēkiem un labām beigām.

Kategorija: Ziemassvētku romantiskais

Vērtējums: 3/5

 

Ziemassvētku kriminālstāstu krājumiņu “Murder on Christmas Eve” paķēru aiz inerces, jo pērn lasīju pirmo šādu stāstu krājuma laidienu. Un, lai gan tas bija tikai viduvējs, reizēm vienas un tās pašas kļūdas ir jāatkārto, lai, cerams, tās nepieļautu vēl arī trešo reizi. Īpaši neizplūdīšu, vien teikšu, ka ar otro krājumu tā veidotājiem ir gājis vēl švakāk – ir pāris stāsti, kas ir tīri ok, bet viss pārējais ir sēnalas un garlaicība. Žēl gan iztērētā laika, gan naudas. Protams, gaumes ir dažādas, tomēr prasīgiem lasītājiem es šo kolekciju neieteiktu. Tad jau būtu labāk riskējusi ar kādu Ziemassvētku romantisko trešiņu. Vairāk jēgas un prieka.

Kategorija: Ziemassvētku kriminālais

Vērtējums: 2/5

Advertisements

2 responses »

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.