Manners…

Standarta

Ak, kā laiks skrien! Pēc pirmās “Kingsman” filmas noskatīšanās bija lūpā āķītis un tik ļoti gribējās vēl! Nu ko, “vēl” ir klāt! Pagājuši tikai 2,5 gadi. Paskrējuši, drīzāk. Lai gaidīšana būtu patīkamāka, aptuveni pirms gada interneta plašumos parādījās mājiens, ka beigas nemaz nav beigas. Kā varbūt varēja secināt no pirmās filmas fināla.

Tas ļāva sirsniņai gavilēt un priecāties, ka aģents Galaheds jeb vienkārši Harijs (Kolins Fērts) atgriezīsies no aizkapa dzīves un atkal slānīs sliktos. Protams, arī šoreiz filmas centrālajā lomā ir Egzijs (Terons Edžertons), mūsu tik netipiskais superaģents, un viņiem atkal palīdz vienmēr nosvērtais Merlins (Marks Strongs). Starp citu, ar Marku Strongu pavisam nesen Guardian bija īsa, jauka saruna par raksturlomām un slavu vai tās trūkumu.

Kārtīgam superaģentu stāstam ir vajadzīgs sliktais, vēlams, ar Dieva kompleksu un vēlmi valdīt pār pasauli. Šajā reizē šo darbiņu paveikt apņēmusies Popija, latviski būtu – Magonīte (Džuliana Mūra). Un šis vārds nav izvēlēts nejauši. Lai tiktu galā ar šo nejauko dāmīti, Kingsmeniem palīdzīgu roku sniedz radniecīgā organizācija ASV – Statesman, kas savu īsto biznesu slēpj aiz viskija ražotnes (jūtami ienesīgāk par britu uzvalku šūšanas biznesu). Un tur ir daudz pazīstamu seju – piemēram, Čenings Teitems kā aģents Tekila un Pedro Paskāls (tas smukiņais no GoT 4. sezonas, kas ņēma ļoti šausmīgu galu) kā aģents Viskijs. Egzijam šoreiz ir jātiek galā arī ar ļoti personisku ienaidnieku – caurkritušo wannabe Kingsman aģentu Čārliju.

Arī šoreiz Kingsman veidotāji nepieviļ ne ar krāsām (sākot ar Egzija koši oranžo uzvalku līdz Magonītes ne mazāk košajām un, protams, sarkanajām kleitām), ne apgriezieniem – filma sākas ar lielisku kautiņu un pakaļdzīšanās ainu, kas ir tik nereāla un smieklīgi absurda, ka prieks. Tādā garā, protams, tiek turpināts – spiegiem ir visneiedomājamākie ieroči, braucamie un palīglīdzekļi. Nopietni to visu, protams, nevar un nevajag uztvert. Cīņu horeogrāfija ir brīnišķīga un ironiska vienlaikus. Iespējams, vistrakākā aina ir ar pacēlāja vagoniņu – odziņa visam! Un arī šoreiz filmā netrūkst brutālu ainu – par daļu no tām parūpējas pilnīgi psihā Magonītes madāma, tāpēc kinoteātra ieteikums 16+ ir pilnīgi pamatots. Bet tas netraucē šo filmu ierindot lieliskas izklaides kategorijā – tā ir spraiga, smieklīga un krāšņa. Īpaši man patika Magonītes koši iekārtotā pasaule un ļoti izteiksmīgie amerikāņu superaģenti. Tāpat var priecāties sieviešu tiesību aizstāvji, jo Magonīte pierāda, ka sievietēm tiek dotas gana svarīgas un izteiksmīgas lomas! Un mums ir pamatotas cerības nākotnē redzēt arī kādu dāmu superaģenti, nevis tikai asistenti. Ak, jā, un tur ir arī Eltons Džons. In all his glory. Un vēl. Un vēl. Bet vairāk stāstīt nebūtu godīgi, jāļauj jums pašiem izbaudīt to prieku un arī pa kādam pārsteigumam. Starp citu, stāstam ir arī morāle, bet to ļaušu pamanīt jums pašiem.

Tiem, kam gribas pirms skatīšanās mazo ieskatu, te jums filmas reklāmklips bez īpaši nopietniem maitekļiem:

Bet, ja jums tāpat kā man gribas vairāk Terona un esat īsts #tarontula, tad jāskatās šis:

Kino no 22. septembra

Advertisements

6 responses »

  1. Esmu no tiem, kam pirmā daļa garlaikoja. Man patika tas džentelmeņu stils, bet pārējais bija meh. Gan jau arī šo noskatīšos kādā vakarā, kad prasīs filmu, kas neprasa smadzeņu piepūli.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s