Chick-lit vasaras raunds

Standarta

Pirms atvaļinājuma mana rociņa gluži neviļus aizstiepās pēc romantiskā romāna, kas kādu brītiņu bija svaidījies plauktā. Sāra Larka man sen jau nav sveša – savulaik izurbu viņas mākoņzemes triloģiju. Nu ok, gandrīz. Jo trešajā daļā man drusku apnika, kā viņa moka tās nabaga grāmatu varones, un es padevos. Bet laiks dziedē visas brūces. Tā nu sāku lasīt “Tūkstoš avotu salu”. Arī šeit Larka pieturas pie pārbaudītām metodēm – romantika uz vēsturiska fona. Ir mīla, ir naids, ir dramatiski pavērsieni, un tas viss – ļoti eksotiskā vidē. Ja mākoņzemes grāmatas ļāva iepazīt Jaunzēlandi un maorus, tad šoreiz stāsts risinās Jamaikā 18. gs. sākumā – cukurniedres, plantatori un vergturība.

Jaunā un naivā Nora no lietainās Londonas nonāk savā sapņu zemē Jamaikā, bet diemžēl ne ar savu ideālo vīrieti. (Šis būs vienīgais maiteklis, bet to var pat uz grāmatas vāka izlasīt, tāpēc – atļauts.) Kad Noras pirmā mīla noliek karoti no diloņa, viņai būtībā ir viss vienalga, tādēļ viņa piekrīt precībām ar cukurniedru plantatoru no Jamaikas. Tā teikt – vismaz valsts būs pareizā. Tas, ka viņas laulība ir tālu no ideālas, nav nekas salīdzinājumā ar atskurbinošo patiesību par vergturību un tās niansēm. Lai gan uzaugusi mājā ar kalpotājiem, pat Nora nespēj pieņemt vergturības standartu, tāpēc cenšas, cik iespējams, atvieglot vergu dzīvi un palīdzēt viņiem. Tomēr iet pret vispārpieņemtajām normām tajā laikā un vietā nebija ne gudri, ne izdevīgi. Un nav arī tā, ka visi vergi viņai sajūsmā kristu ap kaklu vai bučotu kājas. Lai gan šī ir romantiskā literatūra ar tipiskām klišejām – vīrs, kas pēc kāzām pārvēršas briesmonī, laulība bez mīlestības un mīlestība bez laulības, drāma, bēgšana un glābšanās, man jāatzīst, ka Larkai ir izdevies vietām parakt drusku dziļāk, pastāstot gan par Āfrikas cilšu īpatnībām, gan vergu kariem Jamaikā. Līdz šim man bija problēma ar Larku, ka viņai patīk taisīt drāmu, sak – kā vēl mēs varētu pamocīt šo nabaga sievišķi? – tādēļ šoreiz mani pārsteidza viņas piegājiens vietām paņemt to pašu dramatisko dimensiju, bet citā, ticamākā un arī nepatīkamākā griezumā. Bija arī vieta, kur mazliet šaubījos par stāsta atbilstību realitātei, bet izrādās, ka tāda aizbēgušo vergu pilsēta Nenijtauna tiešām ir bijusi, bet par pārējo autore pēcvārdā paskaidro, kāpēc savā stāstā ir izmantojusi citu notikumu risinājuma versiju. Par skaidrojumu viņai žetons. Noteikti izlasīšu arī grāmatas turpinājumu. Kad man būs nauda to iegādāties. 😉

Chick-litu var, protams, lasīt jebkurā gadalaikā, tomēr tas visnevainojamāk piestāv laiskai zvilnēšanā ļežakā jūras malā. Tā nu, uzsākot atvaļinājumu dienvidos, es turpināju izklaidēt sevi ar pavieglo literatūru. Nākamā šīs tēmas grāmata bija no jau pazīstamās Džilas Menselas – “Don’t Want to Miss a Thing” (Kontinents latviski izdevis ar nosaukumu “Mīlestība un citas spēles”). Galvenajam varonim Deksteram ir naudas kā spaļu (cik var noprast – no biržas darījumiem), vecpuiša cienīgs miteklis un ik vakaru cita meičiņa. Un tad pēkšņi nomirst viņa māsa un atstāj viņam pienākumu rūpēties par viņas vēl gadu nesasniegušo meitiņu Delfi. Un ko domājat? Seksīgais vecpuisis met kažoku uz otru pusi, atstāj Londonas uzdzīvi un draugaļas un pārvācas uz ģerevņu, lai kļūtu par hot-daddy. Tur, protams, ir jaukā kaimiņiene Mollija, kas zīmē komiksus un visādi citādi jauka. Tālāk jau viss skaidrs. Vismaz mums. Bet vēl jau, protams, Menselas stilā ir vairāki citi stāsti, no kuriem viens ir par mazāk ierastu tēmu – dubultās dzīves un dubultās ģimenes. No vienas puses man dažreiz liekas, ka ir par daudz to citu, paralēlo stāstu, no otras – labāk daudz stāstu, nekā viens un izstiepts kā pārkošļāta košļene. Visumā varbūt nedaudz klišejiski, ka beigās visiem viss ir labi un visi dabonās, bet to jau galu galā mēs gribējām no šādas literatūras, vai ne? Man turpina patikt Mensela, turpināšu lasīt vēl, jo stāsti ir ar atsvaidzinošu humoru un pietiekami labi nostrādāti.

Apskatu pabeigšu ar vilšanos. Pirms dažiem gadiem pamēģināju Reičelas Gibsones romānu, kas man ļoti patika. Pareizajās devās jautri un romantiski. Pēc tam esmu izlasījusi laikam vēl pārīti. Tāpēc īpaši nešaubījos nomēģināt vēl vienu. Varbūt, ka nevajadzēja. Un vajadzēja gan ievērot to, ka šoreiz vāks švaki noformēts un arī nosaukums totāli tizls – “Just Kiss Me”. Bet ko tik atvaļinājumā nedarīsi. Sākums bija tīri jauks, ieskrējos gandrīz līdz pusei, un tad tad pēkšņi ieraudzīju visas pareizrakstības kļūdas, visus tizlos un liekos epitetus un visu to trako atkārtošanos. Kaut kā aizvilku līdz galam, tīri principiāli, bet esmu ļoti vīlusies viņā. Ņemot vērā, ka man ir kindlā par lētuci iepirkta vēl viena viņas grāmata, gan jau izlasīšu arī to, bet gan jau, ka ne tik drīz.

Sižetiņš ļoti īsumā – Vivjena, kas kādreiz bija nekas, bet tagad – slavena Holivudas YA filmu aktrise, atgriežas Čārlstonā, jo ir nomirusi viņas māte. Lai viss nebūtu sērīgi, ir bērnībā tik ļoti nīstais Henrijs, kurš tagad izvērties par īstu skaistuli un lielisku dāmu mierinātāju. Dzirksteles lec ātri un augstu, ātri vien viņi mierina viens otru palagos. Pēc tam, protams, romantiku sabojā pāris drāmas un noslēpumi, bet beigās viss beidzas labi un cukuraini. Tas arī viss.

Un tagad pievērsīšos kam nopietnākam. Varbūt.

Advertisements

7 responses »

  1. 🙂 Varu ieteikt Džūditu Maknotu (Judith McNaught) – THE ultimate šajā jomā.
    Iesākumam, teiksim, “Perfect” – latviski “Pati pilnība”. Ja vien izdosies atrast.
    Un tad jau jebkuru.

      • Oj, tajā plauktiņā pārsvarā baigi čīzīgais sīrups. Esmu jau gandrīz zaudējusi cerību atrast vēl kādu labu Ziemassvētku grāmatu.

      • Mēģinot šogad atrast Z-sv tematikas lasāmvielu, sapratu, ka visumā par tēmu ir samērā cerīgs piedāvājums. Cita lieta, ja grib tieši romantisko versiju, tad jānolaiž tā latiņa. Vismaz pagaidām neesmu atradusi tādu, ko ar tīru sirdi varētu ieteikt citiem. Bet cerība mirst pēdējā! Kādas pāris šoziem nolauzīšu, varbūt, ka pēkšņi noveiksies un gadīsies kas jauks. (Liktenis, lasot šo komentu, drošvien saka: “Paturi manu aliņu!”)

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s