Pingvīna mācībstundas

Standarta

Dažreiz es paļaujos ne tikai uz uzticamiem grāmatu ieteicējiem, bet uz totālu reklāmu, ko man met virsū internets (grāmatu veikali vai gudrīdi). “Apskati [nopērc] mūsu nedēļas grāmatu” vai “Tev patika tas un tas, tāpēc tev varētu patikt šitais”. Parasti tur ir kaut kādas nejauši izvēlētas muļķības, kam nav nekādas korelācijas ar realitāti, jo, ja es ieliku 1 zvaigzni, tas tiešām nenozīmē, ka man patika. Nea. Bet dažreiz gadās brīnumi. Piemēram, šis. Tom Michell grāmata “The Penguin Lessons” ir stāsts iz dzīves. Un ar pingvīnu. Un pingvīni rullz! (Un tuklīši! Tie arī rullz.) Līdz ar to mana izvēle bija diezgan skaidra. Lai gan es mazliet palauzos un pāris mēnešus apcerēju, vai man vispār vajag šo grāmatu. Izrādījās, ka vajag. Un kā vēl! Vēl es, protams, atcerējos stāstu par pingvīnu, kas ik gadu atgriežas apciemot savu glābēju, kādu pavecu onkulīti.

Ja godīgi, es neatceros, vai vēl kāda grāmata ir uz mani atstājusi šādu iespaidu. Kā cāļa zupa dvēselei. Kā atgriešanās mājās pēc īpaši saspringtas darbadienas. Kā ieritināšanās savā vismīļākajā gultiņā ar visjaukāko spilvenu, uzvelkot pār galvu vismīļāko un mīkstāko segu. Jau no pirmajām lapām šī grāmata ietina mani mīkstā un mīļā kūniņā, radot sirdī pūkainu laimes sajūtu. Es ceru, ka man nav jāpaskaidro, kas tā tāda. Tā ir līdzīga tai, kad klēpī ietraušas bērns/suns/kaķis un grib samīļoties. Ja paveicas, šo sajūtu var noķert arī šur tur citur. Katrs gan parasti pats labāk zina, kur to dabūt. Tiesa, no grāmatas gan es to negaidīju, lai kā man patiktu lasīt. Ko lai saka – dzīve ir pārsteigums.

Pērnā gadsimta 70. gados Toms, būdams divdesmitgadnieks, dodas uz Argentīnu, lai strādātu zēnu internātskolā par skolotāju. Nācis no ģimenes, kur pasaules apceļošana ir asinīs, viņš savam dzīves lielajam izbraukumam speciāli izvēlas Dienvidameriku, jo tur viņa ģimene un citi zvēri vēl nav pabijuši. Un, atšķirībā no daudziem cilvēkiem, kas, strādājot un dzīvojot ārzemēs, netiek tālāk par maršrutu “mājas-darbs-krogs-mājas”, Toms tiešām cenšas izbaudīt un apskatīt tik daudz, cik nu ir iespējams. Tā nu savās kārtējās skolas brīvdienās, esot Urugvajā, viņš dodas vakara pastaigā gar piekrasti un uzduras skumjam skatam ar simtiem mirušu Magelāna pingvīnu, kas ir aplipuši ar darvu un izskaloti krastā.

Brīnumainā kārtā tur ir arī viens pingvīns, kas vēl ķepurojas. Un paliek pavisam enerģisks un kareivīgs, kad Toms mēģina viņam tuvoties. Par spīti tam, ka šis ir viņa pēdējais atvaļinājuma vakars un rīt pašā agrumā viņam jādodas atpakaļ uz Argentīnu, vai tam, ka viņš nenieka nezina ne par pingvīniem, ne putnu atmazgāšanu no darvas, Toms nespēj atstāt pingvīnu likteņa varā un stīvē to līdzi uz savu brīvdienu mitekli. (Izrādās, ka arī tas nav nemaz tik vienkārši.)

Pēc mazgāšanās, kas, protams, nepaiet bez starpgadījumiem (viens nikns pingvīns un viens pārcirsts pirksts), Toms ved savu aprūpējamo atpakaļ uz okeānu, cerot, ka ar to šis piedzīvojums būs galā. Bet tad izrādās, ka izmazgātais pingvīns ne par ko negrib pamest savu glābēju. Apjukums, negribēta pelde un zivju tirgus. Huans Salvadors tiek pie vārda un kļūst par kontrabandu, kas tiek šmugulēta iekšā Argentīnā, jo gan kas cits Tomam atliek?

Šis ir stāsts ne tikai par to, kā viens ļoti mīlīgs un sabiedrisks pingvīns maina apkārtējo cilvēku dzīves, bet arī par tā laika Argentīnu, piemēram, dzīvi absurdas inflācijas situācijā, un lokālo kolorītu. Šo stāstu dinamika arī ir vienīgā (manuprāt) grāmatas problēma, jo radās sajūta, ka ir ļoti mēģināts “salikt” stāstu tā, lai būtu interesantāk, bet ne obligāti pareizā secībā (kas ir pieļaujami), tomēr kaut kā nav sanācis, un rezultāts ir nedaudz saraustīts, un tam trūkst dabiska plūduma. Radās arī sajūta, ka ir bijuši vēl arī citi stāsti, bet autors nokautrējies un noklusējis tos kā nesvarīgus.

Par spīti šim apstāklim te nu ir pirmā šī gada grāmata, kas no manis un no sirds (un rajona) saņem 5/5. Brīnišķīgi aizkustinoša. Ja labāk patīk audio grāmatas, tad šo ir ielasījis neviens cits kā Bill Nighy (not bad, huh?). YouTube ir arī atrodams oriģinālais videomateriāls ar Huanu Salvadoru, bet komentāros ir maitekļi, tāpēc šeit to nepievienošu. Bet varat pameklēt paši, uz savu atbildību.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s