“Meitene tīmeklī”

Standarta redaktors

Zoji Sagas “Meitene tīmeklī” burtiski iekrita man klēpī, kad meklēju, ko lasīt grāmatu kluba mēneša uzdevumam – vasaras literatūra. Šī izrādījās lieliska saulainas dienas un vēsa dzēriena grāmata – viegla, ātra un patīkami galvu nenoslogojoša. Tiesa, to tikpat patīkami varētu lasīt arī ziemas putenī ar karsta dzēriena krūzi, jo tās notikumi risinās Ziemassvētku laikā slavenākajā (?) Lielbritānijas pludmales pilsētā un virpuļojoša sniega skautajā Lielajā Ābolā.

Penija ir pusaudze, kas tāpat kā daudzi citi cilvēkveidīgie neatkarīgi no vecuma satraucas par izskatu un saviem rudajiem matiem, par neveiklajām frāzēm, kas birst no mutes satraukuma brīžos, un prasmi būt izcili neveiklai un kko apgāzt vai apgāzties pati, īpaši tad – ja tuvumā ir kāds īpaši glīts zēns. Daļu savas dzīves raižu Penija mēģina risināt, rakstot blogu tīmeklī, par kuru zina tikai viņas vistuvākais draugs Eliots, kurš ir šīs grāmatas lielākā klišeja – geju zēns, kurš, protams, vienmēr ir stilīgāk ģērbts par savu foršo sirdsdraudzeni.

Pēc tam, kad Penijai sanāk tiešām koša izgāšanās (ar tai sekojošo iemūžināšanu video un nonākšanu YouTube), pašā laikā gadās viņas vecākiem piedāvātā haltūriņa Ņujorkā parūpēties par kādu smalku kāzu organizēšanu. Tā nu Penija ar vecākiem un Eliotu nonāk Ņujorkā, kur mērķis ir kaut cik aizmirst par notikušo. Un kas gan var palīdzēt labāk kā iepazīšanās ar jauku un skaistu svešinieku, vārdā Noa…

Eliots viņu nosauktu par “rokdievišķu”: tumši, izspūruši mati, smalki vaigu kauli, izbalējuši džinsi un nobružāti zābaki.

Protams, dzirksteles lec ātri un karstas. Beidzot ir kāds, kas Peniju saprot, kuru nemulsina viņas neveiklās pārteikšanās un kuram sasodīti patīk viņas rudās nāras sprogas. Ar kuru viņa beidzot var būt viņa pati arī reālajā dzīvē, nevis tikai tīmeklī. Protams, problēmas arī nav ilgi jāgaida, jo katram ir savi noslēpumi, un, ja tam visam piejauc greizsirdību, nenovīdību un bezdrāts tenku telefonu, sanāk aizraujoši sarežģījumi.

Grāmatas galvenais labums, ja neskaita jauko gremdēšanos viegli neticamajā stāstā par to, kā forša meitene satiek foršu puisi, ir tas, ka tajā tiek paņemtas klāt dažas nopietnas un ļoti svarīgas tēmas. Piemēram, to, kā tikt galā ar zaudējumu vai traumatisku pieredzi, cik grūti tas nākas ikvienam un ka tas nav apkaunojums – saņemt palīdzību no psihologa. Tāpat arī tas, kā mēs (un arī bieži vien – dažādos vecumos) ļaujam citiem veidot mūsu pašvērtējumu, cenšamies izpatikt apkārtējiem, nedomājot par to, ko gribam paši un kas ir tas, kas dara laimīgus mūs. Un tad vēl stāsts par virtuālo realitāti. Kur varam būt, kas vien vēlamies. Varam izveidot sev avataru, kas stipri pārspēj mūsu fiziskos dotumus. Vai beidzot būt mēs paši. Vai tapt novērtēti, kādi esam iekšienē bez kritikas par mūsu ārējo izskatu. Varam izteikt komplimentus, nesarkstot. Varam nonievāt un apsaukāt, nebaidoties, ka pēc tam būs šim cilvēkam acīs jāskatās.

Īpaši mani uzrunāja stāsts par to, kā izbeidzas draudzības. To piedzīvo ikviens un visas dzīves garumā. Dažreiz mēs vienkārši izaugam un pamazām atsvešināmies, dažreiz mēs nekad neesam bijuši īpaši labi draugi, turējušies kopā vien aiz pieraduma, dažreiz cilvēki aiziet, un paliek viss nepateiktais. Labā ziņa ir tā, ka ar gadiem var iemācīties pieņemt, ka šķiršanās ir dabisks process, un nav vērts spārdīt beigtu zirgu, cerot to uzstutēt kājās. Bet pirmās reizes ir tās sāpīgākās. Un arī Penijai nākas iemācīties, ka reizēm draugiem ir jāļauj aiziet arī tad, ja kādreiz kopā ir bijis tik labi.

Grāmatas autore Zoī Saga jeb Zoella ir ļoti populāra britu vlogere. Viņas īso vēstures kursu var apgūt, noskatoties pievienoto video. Pēc tā top skaidrs, ka grāmata sasaucas ar vairākām Zoellai personiskām tēmām – popularitāte internetā, panikas lēkmes u.c. Jā, runā, ka šo grāmatu nav uzrakstījusi pati Zoella, bet gan kāds ghost-writer. Lai nu tā būtu, jo tas nemaina faktu, ka grāmata ir ļoti viegli un patīkami lasāma, ar labu humoriņu vajadzīgajās vietās, un vienīgās neveiklās daļas ir Penijas bloga ieraksti, kuru rokraksts tiešām ļoti atšķiras no pārējā stāstījuma.

4/5

Izdevējs: Egmont

Grāmata no izdevniecības apmaiņā pret godīgu atsauksmi

Advertisements

One response »

  1. Lasīju šo ziemā, tā ap Ziemassvētku laiku – ļoti labi trāpīja uz attiecīgā viļņa. Naivs bez gala, bet kaut kā ļoti šarmants stāstiņš – patika. Droši vien nemaz nebūtu uzgājusi grāmatu, ja nebūtu uzgājusi pašu Zoellu. Cik nu ieskatos, vlogeriem pēdējā laikā vispār ļoti patīk izdot dažādas grāmatas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s