Preses apskats

Ar žurnāliem man ir tā, ka es mēdzu aizmirst, ka tos reti kad izlasu līdz pusei, kur nu vēl līdz galam, un atkal jau ļaujos glancētā papīra un košo bilžu kārdinājumam. Tā nu gadās aizrauties un sapirkties, lai pēc laiciņa atkal konstatētu, ka izlasīti ta nav. Galvenais bija iztērēt naudu un atstiept mājās, lai krautu čupās. Bet ir divi izņēmumi. Un tie ir tik forši, ka par tiem prasīt prasās pastāstīt.

“The Happy Reader”

Pirmo šī “Bookish Quarterly” (kā viņi sevi dēvē) numuru nejauši uzgāju “Globusa” grāmatnīcā. Kad iegriezos tur nākamo numuru meklējumos, pārdevējas teicās pirmoreiz dzirdam tādu nosaukumu. Tā nu es pārmetos uz zinošāku vietu un sāku pasūtīt to no Bookdepository. Šo izdevumu, protams, var pasūtīt arī no izdevējiem Penguin. (Bet tas mēdz tomēr arī atkal parādīties “Globusā”.)

Pirmajā “The Happy Reader” pusē ir garāka saruna ar kādu populāru personību – aktieri, mūziķi u.tml. Pārsvarā par grāmatām. Līdzīgi kā varbūt es vai jūs sarunājaties ar saviem draugiem, iesakāt viens otram lasām- un skatāmvielu. Tikai varbūt nedaudz inteliģentāk, bet tas jau atkal atkarīgs no jums un jūsu draugiem. Šeit esmu lasījusi vienas no interesantākajām sarunām. Un ir tik atsvaidzinoši iepazīt šīs personības no citas puses. Tās, par kuru neraksta dzeltenā prese. Mani patiešām neinteresē, ar ko guļ Dens Stīvens, jo daudz aizraujošāks šķiet fakts, ka laikā, kad viņš filmējās “Dauntonas abatijā”, viņš darbojās arī Bukera balvas žūrijā un visur staipīja līdzi kindlu, un brīvajā laikā lasīja nominētās grāmatas. Tāpat man ir vienalga, kur atvaļinājumā dodas Ītans Hauks, ja es tā vietā varu uzzināt, ko viņš pēdējo lasīja, kas bija grāmatas, kas veidoja viņa dzīves uztveri. Ja godīgi, tieši ar Hauka interviju man bija tā, ka es to nespēju nolikt, kamēr nebiju izlasījusi visu. Un pie atsevišķām vietām atgriezos, lai pārlasītu vēlreiz. Fantastiska saruna! Vislielākais prieks par to, ka es tapu pilnīgi pārsteigta. Jo parasti jau mēs redzam tikai to aktieru vizuālo tēlu, vērtējam viņus pēc viņu lomām, aizmirstot, ka pirmkārt jau tie ir cilvēki, kas arī skatās filmas, lasa grāmatas, nevis augām dienām guļ pie baseina ar martini rokā un ballējas ar blondīnēm.

Otra žurnāla daļa parasti stāsta par kādu klasisku grāmatu. Vispirms nedaudz par pašu grāmatu un pēc tam par visādām saistītām lietām. Pirmajā numurā bija stāsts par Vilkija Kolinsa “Sieviete baltā”. Un par Londonu tajā laikmetā, par gotisko stilu, par šausmu stāstiņiem un vēl citām lietām, ko šis darbs ietekmējis. No “The Happy Reader” esmu uzzinājusi arī par apokalipses krāsu (purpura), Korsikas sieriem, Zviedrijas alkohola tirdzniecības monopolu un vilku bara paradumiem. Aizraujoši daudzpusīgi. Turklāt tas pamazām uzlabo manas pavēsās attiecības ar literatūras klasiku.

Sirsnīgi un varbūt nedaudz uzstājīgi aicinu jūs arī iepazīties ar šo žurnālu, kura cena ir ļoti draudzīga, ņemot vērā satura lieliskumu – ap 4 eiro. Tiesa, šī izdevuma iespaidā atkal brutāli pieaug jau tā nepārredzamais lasāmo grāmatu saraksts. Yay!

 

“Crime Scene”

Šis ir saldākais no maniem saldēdieniem. Kad šķirstināju pirmo numuru (gan par nožēlu – virtuāli), aiz laimes gandrīz miru, ka kaut kas tāds arī ir izgudrots. Arī nākamie divi numuri nav sagādājuši vilšanos nekādā mērā. Arī šis izdevums iznāk reizi ceturksnī, un tā 130 košās lappuses ir pilnas ar visgaršīgāko informāciju (un dažām reklāmām, ko var ātri pāršķirt). Tematika – detektīvi, izmeklēšanas, noziegumi – seriāli, filmas, grāmatas. Viss, kas labs un nomēģināms šajā sfērā.

Lai gan lielāko daļu žurnāla aizņem stāsti par seriāliem un filmām, tajā ir arī ievērojamas 20 lappuses ar jaunāko tematisko grāmatu apskatiem (un godīgiem apskatiem, nevis tikai apmaksātām slavas dziesmām). Ir arī garākas sarunas ar autoriem, kuru grāmatas ir plaši pazīstamas un pat pārtapušas kustīgajās bildēs. Vai arī stāsts par to, kāda ir Po saistība ar šī žanra pirmsākumiem. Un tad vēl visādi ieteikumi, piemēram, krekli žanra faniem, spēles u.c. Vai arī – varat izvēlēties savu krimiķi par kādu no meitenēm.

Piedāvājums no žurnāla un dažas no manām tematiskajām “meitenēm”

Šis ir tiešām superīgi lieliski krāsains un glaudāms žurnāls, kas pilns ideju tiem, kas fano par detektīvžanru, jo te ir ideju idejas gan par to, ko skatīties, gan lasīt. Un ir acīmredzams, ka to veido īsti žanra fani, kas ar aizrautību raksta gan par grāmatām, gan seriāliem, kas jau ir kļuvuši par žanra klasiku, gan pilnīgiem jaunumiem.

Diemžēl, diemžēl, diemžēl pie mums tas nopērkams nav. Bet var sūtīt pa pastu no izdevēja/izplatītāja vai ņemt virtuālo versiju, bet tas jau nav tas! Žurnāls taču tāpēc ir spīdīgs un bildēm bagāts, lai to varētu šķirstināt un pa reizei noglāstīt, nevis skrollēt planšetes ekrānā un tad bakstīties, mēģinot kko salasīt. Turklāt tas ir nodrukāts uz patīkami bieza papīra, kas varētu izturēt ilgstošu apčamdīšanu un apjūsmošanu. Šo žurnālu, protams, iesaku galvenokārt žanra faniem, kas meklē ko jaunu.

Jā, jā, žurnāls ir tik pārbagāts, ka man bija jāsaliek tieši tik daudz bildes!